Komandieris iet pa ielu, un pretī viņam nāk kareivis sarkanās zeķēs, Komandieris viņu apstādina un saka: – Kāpēc jums ir sarkanas zeķes, kad jābūt vai nu melnām (pavelk uz augšu vienu bikses staru) vai arī zaļām (pavelk uz augšu otru bikses staru)?
– Kāpēc esi tik drūms? – Man vakar piešķīra pulkveža pakāpi… – Tu ko?! Apsveicu! Par to jau jāpriecājas! – Kā tad! Aizvakar es biju ģenerālis.
Komandieris – ierindniekam: – Es skatos, ka esat pārāk gudrs! – Kas? Es? – ierindnieks jautā. – Nu ne jau es!
Divi karavīri ierakumos gaida ienaidnieku uzbrukumu. – Tev nav bail, Oskar? – viens jautā. – Nemaz, Ivar, – otrs atbild. – Es taču esmu labs skrējējs!
Seržants – ierindniekam: – Vai tev ir cigaretes? – Ir, – ierindnieks atbild, – bet es tās visas jau apsolīju citiem.
Amerikāņu kareivis ģimenei stāsta par kaujām džungļos: – Reiz mums beidzās visa munīcija, pārtika un viskijs. Visiem tik ļoti gribējās dzert… – Ūdens arī bija beidzies?! – Ūdens bija, bet mazgāšanās tobrīd nevienam nebija prātā!
Teroristi nolaupīja trīs valstu aizsardzības struktūru darbiniekus – amerikāni, francūzi un krievu. Pēc stundu ilgas spīdzināšanas amerikānis atklāja spārnoto raķešu uzbūvi. Pēc divu stundu spīdzināšanas francūzis atklāja jaunākā iznīcinātāja uzbūves shēmu. Pēc nedēļu ilgām mokām krievs uzzīmēja skrūvi trijās projekcijās.
– Kādēļ armijā nav jautro un atjautīgo kluba? – Tādēļ, ka atjautīgie no armijas izvairās, bet jautrie sēž karcerī…
Armijā pulkvedis stāv ierindas priekšā: – Mums uz bruņutransportiera sabojājusies rācija. Vai ir kāds kas prot salabot? – Varbūt, jums tā rācija uz tranzistoriem vai lampām? – Sevišķi stulbiem atkārtoju, rācija ir uz bruņutransportiera!
– Ierindniek Bērziņ, kur ir visdrošākā vieta šaušanas mācību laikā? – Aiz mana mērķa, seržant Liepiņ.