Slimnieks jautā ārstam
– Dakter, vai jums ir zāles pret manu reto slimību? – Neuztraucieties! Mūsu slimnīcā ir tik daudz visādu zāļu, a dažām no tām pat nav izdomātas slimības!
– Dakter, vai jums ir zāles pret manu reto slimību? – Neuztraucieties! Mūsu slimnīcā ir tik daudz visādu zāļu, a dažām no tām pat nav izdomātas slimības!
Ķirurgs visu prot, bet neko nezina… Terapeits visu zina, bet neko neprot… Tikai patologanatoms visu zina un visu prot, bet…par vēlu!
– Ja nemaldos, es jums palūdzu paņemt asinis no slimnieka 3.palātā? – ārsts saka jaunai medmāsai. – Jā, dakter, – viņa atbild, – es tā arī izdarīju! Tieši 5.2 litri.
– Dakter, man bieži uznāk atmiņas zudums! – Cik bieži? – Kas cik bieži? – Nu zudums! – Kāds zudums?
Dakteris iznāk no kabineta un kliedz: “Trīs gadus ārstēju cilvēku no dzeltanās kaites, bet viņš tikai tagat pasaka ka ir ķīnietis!!”
– Slimniek! Jūs nedrīkstat dzert, smēķēt un lakstoties ap sievietēm. – Un cik ilgi tā, dakter? – Ja paveiksies, tad ne pārāk ilgi…
Atnāk vīrs pie ārsta un saka, ka viņam sānos uz gurniem esot parādījušies zaļi plankumi. Ārsts: – Ok. Izģērbieties, parādiet, kas jums tur ir. Ārsts apskata vīrieti un jautā: – Vai jūs, gadījumā nedzīvojat kopā ar čigānieti? – Jā, taisnība, bet, kur tad ir mana problēma? – Pasakiet, ka viņas auskari nav no zelta.
«Dārgais draugs, aizdod man 50 latus. Tikai uz vienu mēnesi. Es jau varētu aizņemties no Ādamsona, bet viņš plēš 3 latus procentos.» «Še tev 3 lati un aizņemies tos 50 latus no Ādamsona»
«Mans vīrs droši vien mani apprecējis manas naudas dēļ.» «Tad tev, vismaz, ir apmierinājums, ka viņš ir gudrāks, nekā to varētu domāt.»
– «Jūs jau vesels? Kā tas nākas?» – «Ārsts man iedeva kaut ko svīšanai». – «Un tas bij?» – «Rēķins!»