Vai cilvēki aug zemē?
– Mammu, vai cilvēki aug zemē? – Nē, kāpēc tu tā domā? – Dzirdēju, kā viens onkulis tētim teica: “Kur tu izraki tādu veceni?”
– Mammu, vai cilvēki aug zemē? – Nē, kāpēc tu tā domā? – Dzirdēju, kā viens onkulis tētim teica: “Kur tu izraki tādu veceni?”
– Kāpēc jūs nokavējāt darbu? – Vēlu no mājām izgāju. – Agrāk nevarējāt iziet? – Jau bija par vēlu iziet agrāk.
– Kad no rīta es dzirdu modinātāja zvanu, man liekas, ka uz mani šauj. – Un ko? Tu lec kājās? – Nē, guļu kā miris.
Autobusā: – Jūsu biļete? – Mana biļete! – Parādiet jūsu biļeti! – Nopērciet pats un skataties! – Kas jūs slims esat? – Kas jūs ārsts esat?
Laulātie naktī: – Mīļais, paņem mani! – Guli, es nekur nebraucu.
– Mārtiņ, skaties, kāda meitene! Gurni – vo, krūtis – uh!!! – Uldi, nomierinies, tev brilles ir +10!
– Tēti, vai tā ir taisnība, ka dažās valstīs līgavaiņi nezina, kas ir viņu sieva, kamēr nav apprecējušies? – Dēliņ, tas tā ir visās valstīs!
– Čau, kur esi, ko dari? – Pūķi laižu gaisā, ko tu? – Es kaut ko līdzīgu – sievasmāti vedu uz lidostu…
Jānītis jautā skolotājai: – Vai bērniem bērni var būt? – Nē Jānīt, nevar gan būt. Jānītis čukstus atbild Anniņai: – Un tu, muļķe, baidījies!
Zvans ceļu policijā: – Labdien, es te tikko divus zaķus notriecu, ko man tagad darīt? – Nu, pasperiet prom, lai pa ceļu neizsmērējas! – A-a-a, skaidrs, a ko darīt ar viņu motociklu?