Month: February 2014

Kad tavu māti!

by

Ābrams, nākdams istabā, paklūp, ar lielu troksni nogāžas zemē, atsitas pret kaut ko un no sirds nolamājas: – Kad tavu māti! Zāra: – Dārgais, vai tu ko teici? Ābrams: – Es teicu tikai to, ka tavi jaunie zābaki, Zāriņ, kurus tu nevīžīgi biji nosviedusi gaiteņa vidū un kuru dēļ es nokritu, izsitu zobu, salauzu skapi … Read more

Jau izmēģinājis visu iespējamo

by

Ābrams palicis viens mājās ar mazo meitiņu un vakarā nekādi nespēj to nolikt gultā. Jau izmēģinājis visu iespējamo. Meitiņa saka: – Papucīt, iečuksti man austiņā, kā tu čuksti mammai. Ābrams kaut ko čukst. Meitiņa: – Nē, nē, Ābram, esmu nogurusi kā suns…

Haims mierīgi guļ uz dīvāna

by

Riva atgriežas mājās vakarā. Istabā juceklis, virtuvē juceklis, vannas istabā – kaudze netīras veļas, bet Haims mierīgi guļ uz dīvāna ar alus pudeli rokā un skatās futbolu. Zāra kliedz: – Nu, pagaidi! Tagad es izdarīšu kaut ko tādu, ko man nepavisam negribētos darīt!!! Ābrams priecīgi: Mēs nodarbosimies ar seksu?

Sveika, Odesa!

by

Ebrejs iebraucis Odesā, iznāk uz perona, noliek čemodānu, iepleš rokas un priecīgi iesaucas: – Sveika, Odesa! Pēc tam noliecas, lai paņemtu čemodānu, bet tā vairs nav. Ebrejs atkal iepleš rokas un ar sajūsmu saka: – Pazīstu tevi, Odesa!

Es nesen aizlidoju uz Zmerinku

by

Satiekas divi ebreji. Viens saka: – Vai varat iedomāties? Es nesen aizlidoju uz Zmerinku un tur lidostā ieraudzīju dzīvu Kārli Marksu kopā ar Fridrihu Engelsu! Otrs atbild: – Nesmīdiniet mani, Zjama! Kur gan Žmerinkā va¬rētu rasties lidosta…