Month: January 2015

Ubags klauvē pie nama durvīm

by

Ubags klauvē pie nama durvīm: – Saimniek, es trīs dienas neesmu gaļu redzējis… – Klau, Zāra, žigli parādi viņam kotleti! Divpadsmit naktī. Ābrams zvana uz mājām Zārai: “Sieva visu laiku runā par braukšanu uz Kanāriju salām. Man pilnīgi nekas nav pretī: lai runā.”

Haims atgriezies no darba

by

Haims atgriezies no darba nedaudz agrāk nekā parasti. Pie sievas – mīļākais. Tā viņu ātri izstumj uz balkona. Haims vaicā: – Dārgā Musja, es taču zinu, ka tev ir mīļākais. Saki godīgi, kur viņu liki? Musja: – Nu, ja godīgi, tad viņš ir uz balkona. Haims: – Cik reižu esmu tev teicis: mums nav balkona!

Moiša un Zjama sēž restorānā

by

Moiša un Zjama sēž restorānā. Zjama: – Paklau, Moiša, tu ar savu sievu jau tik ilgus gadus dzīvo, bet joprojām sauc viņu par putniņu, par zivtiņu. Vai jūs tik stipri mīlat viens otru? – Ja godīgi, Zjama, es vienkārši esmu aizmirsis, kā īsti viņu sauc…

Mūsu jaunie kaimiņi!

by

Zāra saka vīram: – Klau, Abramčik, cik brīnišķīgs pāris ir mūsu jaunie kaimiņi! Viņš pastāvīgi apkampj viņu, skūpsta, saka maigus vārdus. Kāpēc tu tā nekad nedari? Ābrams: – Es taču viņu tikpat kā nepazīstu…

Armēņu radio jautā

by

Armēņu radio jautā: – Kas vajadzīgs nabaga ebrejam? Atbildam: – Nabaga ebreju nemēdz būt. Ir nabaga ļaudis, kas domā, ka viņi ir ebreji. Mednieki atgriežas no medībām. Viens saka: – Jā, Ābram, neveicās mums šodien! Ābrams: – Jā, nevar saprast. Vai nu pīles pārāk augstu lidoja, vai mēs suni par maz sviedām gaisā…