Ebrejs nopērk jaunas kurpes. Visu vakaru staigā pa dzīvokli, bet neviens no mājiniekiem nepievērš tām uzmanību. Tad viņš izģērbjas kails un sāk staigāt tikai ar kurpēm kājās. Dēls jautā: – Tēti, kas tev tur karājas? – Tas ir rādītājs, kas norāda uz jaunām kurpēm. – Ai! – iesaucas sieva. – Būtu labāk nopircis jaunu cepuri.
Restorāna apmeklētājs pasauc zāles pārzini. “Lūk, te būs nauda ziediem jūsu oficiantei!” “Paldies! Jums viņa tik patika?” “Nē, man šķiet, ka viņa ir nomirusi!”
Skolā mazajam Semam jautā: – Kur strādā tavs tētis? – Prostitūcijā. – Ko tu runā? – Nu jā. Pirms iešanas uz darbu tētis vienmēr saka: Atkal eju uz to bardaku. ” Bet māte atbild: „Kaut nu tās stervas tev kaut cik maksātu!”
Pie Galperina aizsēdējušies viesi. Saimniece izliecas pa logu un saka: – Rabinovičiem jau gaisma nodzēsta. Arī pie viņiem bija ciemiņi.
Divu ebreju saruna. – Mana Roza ir tik izklaidīga. Pārnāku mājās, bet viņa manā vietā gultā noguldījusi Rabinoviču.
Jubilāra māte saka bērniem: – Man šodien ir joti daudz balvu: par labāko dziesmiņu, par labāko dzejolīti, par labāko mīklu. Taču galveno balvu, konfekšu kārbu, saņems tas, kurš pirmais dosies mājās.
– Viss, es šķiros no Rozas, – saka Mendelis. – Viņa teica, ka nakšņojusi pie māsas. – Un kas tur slikts? – Viņa mani krāpa. Pie Rozas māsas nakšņoju es.
Dzemdību namā. – Dakter, man auglis guļ nepareizi. – Jūsu uzvārds? – Kacmane. – Neuztraucieties. Mazais Kacmans noteikti izgrozīsies!
Vecs ebrejs un nāves gultas lūdz, lai viņam atnes kafijas tasīti ar diviem cukura gabaliņiem. To atnes, un viņš kafiju ar baudu izdzer. – Vismaz pirms nāves dabūju to, par ko biju sapņojis visu mūžu. – Ābram, bet tu taču nemaz nebiji tāds nabags! Vai tad tu nevarēji atļauties dzert kafiju ar diviem cukura gabaliņiem? … Read more
Gadu pēc kāzām pie savedējas atnāk bijušais līgavainis: – Ziniet, esmu bezgala laimīgs, ka sievu man izvēlējāties jūs. – Kāpēc? – Tikai no domas, ka esmu viņu izvēlējies pats, es nomirtu.