Vietējais Ceļu fonds konstatē, ka viņi nekad nav saņēmuši ziedojumus no pilsētas panākumiem bagātākā advokāta.
Brīvprātīgie zvana un lūdz ziedojumus:
– Mūsu pētījumi rāda, ka, neskatoties uz to, ka Jūsu ikgadējie ienākumi ir apmēram miljons dolāru, Jūs ne pensu neesat ziedojis labdarīgiem mērķiem! Vai Jūs nevēlaties pildīt savu pienākumu sabiedrības priekšā un ziedot Ceļu fondam?
Advokāts mirklīti padomā un atbild:
– Pirmkārt, vai jūsu pētījumi norāda, ka mana māte mirst pēc ilgas un mokošas slimības un ka viņai ir sakrājušies lieli medicīnas iestāžu rēķini ko viņa nav spējīga apmaksāt?
Pārsteigts,Ceļu fonda pārstāvis nomurmina:
– Ak, nē.
– Otrkārt, ka mans brālis ir kara veterāns-akls un piesaistīts pie invalīdu krēsla un nav spējīgs apgādāt savu sievu un sešus bērnus?
Ceļu fonda pārstāvis sāk stostīties un atvainoties, taču advokāts viņu pārtrauc:
– Treškārt, ka manas māsas vīrs gāja bojā šausmīgā autoavārijā,atstājot atraitni ar trīs bērniem un ieķīlātu īpašumu?
Nokauninātais ceļu fonda pārstāvis, pilnīgi sakauts,nočukst:
– Man nebija ne jausmas.
Tad advokāts piebilst:
-…un ja jau es viņiem nedevu naudu, kādēļ man tā būtu jādod jums?