Briljanta auskari

Ciļa atgriežas mājās ar jauniem briljanta auskariem. – Kur tu tos rāvi? – jautā vīrs. – Ai, tu neticēsi! Atradu uz ielas. – Dritvaikociņ! Tu vienmēr kaut ko atrodi.Bet es savā mūžā tikai reizi mūsu gultā esmu atradis apakšbikses, turklāt man par lielām.

Nevar iemācīties rēķināt

Mazais Haims nekādi nevar iemācīties rēķināt. – Pamēģināsim vēlreiz, – pacietīgi saka skolo­tājs, – ja pie trīs pieskaita pieci, cik būs? – Nezinu. – Haim, nu iedomājies, tu kreisajā kabatā esi atradis trīs rubļus, bet labajā piecus. Tātad… – Tātad esmu uzvilcis svešas bikses.

Mirst vecs ebrejs

Mirst vecs ebrejs. Pie mirēja gultas sapulcē­jušies visi radi. Mirējs jautā: – Sara, mana sieva, vai tu esi tepat? – Esmu tepat, Ābram, esmu. – Haim, mans dēls, vai tu šeit esi? – Jā, tēt. – Un Roza, mana meita? – Mēs visi esam tepat. – Visi šeit? Bet kas tad ir veikalā?

Salabojiet man, lūdzu, pulksteni

Ebrejs ieiet mājā, virs kuras ieejas karājas liela ciparnīca. – Salabojiet man, lūdzu, pulksteni. – Šeit nelabo pulksteņus. – Ar ko tad jūs nodarbojaties? – Ar apgraizīšanu. – Kāpēc virs durvīm ciparnīca? – Kam tad pēc jūsu domām tur būtu jākarājas?

Sarunājas divi veci ebreji

Sarunājas divi veci ebreji. – Haim, tu neticēsi, vakar iepazinos ar jauniņu telegrāfisti, uzaicināju uz restorānu, pēc tam mēs aizgājām pie manis mājās un viss bija labi piecas reizes. – Fima, es tev ticu. Ticu, ka tu iepazinies ar jaunu meiteni, ticu, ka biji ar viņu restorānā, ticu, ka bijāt pie tevis mājās, ka jums … Read more