Pie durvīm klauvē
Pie durvīm klauvē. – Vai Rabinovičs te dzīvo? – Nē, Rabinovičs šeit nedzīvo. -Kas jūs esat? – Rabinovičs. – Kāpēc tad jūs sakāt, ka te nedzīvojat? – Vai tgd tā ir dzīve?
Pie durvīm klauvē. – Vai Rabinovičs te dzīvo? – Nē, Rabinovičs šeit nedzīvo. -Kas jūs esat? – Rabinovičs. – Kāpēc tad jūs sakāt, ka te nedzīvojat? – Vai tgd tā ir dzīve?
«Kā nosvinēji kāzas?» «Ar vērienu!» «Kur ņēmi tik daudz naudas?» «Pirms tam ilgi krāju nebaltai dienai, un, lūk. tā pienāca!»
Pārskaitīju algu. Sapratu, ka mēnesi esmu nodzīvojis velti.
– Haimam piedzimst dēls. Viņš ielūdz viesus: – Kad atnāksiet, padauziet pa durvīm ar kāju. – Kāpēc ar kāju? – Jūs taču nenāksiet tukšām rokām.
– Vai zināt, ka Haimovičs piemānīja dzelzceļu? – Kā tas viņam izdevās? – Nopirka biļeti un neaizbrauca.
Reti kurš zina, ka pirmās nūdistu pludmales radās vietā, kur darbojās piekrastes kazino
– Roza, kā jūs dzīvojat ar vīru, ja guļat atsevišķās istabās? – Nekas briesmīgs. Kad viņam sagribas, viņš skaļi nosvilpjas. – Bet ja tev sagribas? – Tad es viņam uzkliedzu: „Haim, vai tu gadījumā nesvilpi?”
“Visas šīs zvaigznītes es dāvinu tev!”, teica Pēterītis un ievilka Anniņai pa galvu ar dzelzs spainīti.
– Vīrieši tikai izliekās, ka nesaprot sievietes. – Viņiem tā sanāk lētāk.
– Tevī ir kāda rozīnīte? – Manī ir daudzas rozīnītes! – Tad jau Tu esi baigais kekss!