Nozog savu sirdspuķīti
Moiša nozog savu sirdspuķīti un ar taksometru aizved uz staciju. Izvelkot naudu, lai norēķinātos, šoferis iebilst: – Neko nevajag, līgavas tēvs jau samaksāja
Moiša nozog savu sirdspuķīti un ar taksometru aizved uz staciju. Izvelkot naudu, lai norēķinātos, šoferis iebilst: – Neko nevajag, līgavas tēvs jau samaksāja
Iet bēru gājiens. Ziņkārīgais jautā Gurevičam: – Vai nezināt, ko glabā? – Aktieri Frīdmanu. – Jā? Vai tad viņš nomiris? – Nu… ja vien tas nav ģenerālmēģinājums…
Ebrejs nopērk jaunas kurpes. Visu vakaru staigā pa dzīvokli, bet neviens no mājiniekiem nepievērš tām uzmanību. Tad viņš izģērbjas kails un sāk staigāt tikai ar kurpēm kājās. Dēls jautā: – Tēti, kas tev tur karājas? – Tas ir rādītājs, kas norāda uz jaunām kurpēm. – Ai! – iesaucas sieva. – Būtu labāk nopircis jaunu cepuri.
Restorāna apmeklētājs pasauc zāles pārzini. “Lūk, te būs nauda ziediem jūsu oficiantei!” “Paldies! Jums viņa tik patika?” “Nē, man šķiet, ka viņa ir nomirusi!”
Skolā mazajam Semam jautā: – Kur strādā tavs tētis? – Prostitūcijā. – Ko tu runā? – Nu jā. Pirms iešanas uz darbu tētis vienmēr saka: Atkal eju uz to bardaku. ” Bet māte atbild: „Kaut nu tās stervas tev kaut cik maksātu!”
Pie Galperina aizsēdējušies viesi. Saimniece izliecas pa logu un saka: – Rabinovičiem jau gaisma nodzēsta. Arī pie viņiem bija ciemiņi.
Divu ebreju saruna. – Mana Roza ir tik izklaidīga. Pārnāku mājās, bet viņa manā vietā gultā noguldījusi Rabinoviču.
Jubilāra māte saka bērniem: – Man šodien ir joti daudz balvu: par labāko dziesmiņu, par labāko dzejolīti, par labāko mīklu. Taču galveno balvu, konfekšu kārbu, saņems tas, kurš pirmais dosies mājās.
– Viss, es šķiros no Rozas, – saka Mendelis. – Viņa teica, ka nakšņojusi pie māsas. – Un kas tur slikts? – Viņa mani krāpa. Pie Rozas māsas nakšņoju es.
Dzemdību namā. – Dakter, man auglis guļ nepareizi. – Jūsu uzvārds? – Kacmane. – Neuztraucieties. Mazais Kacmans noteikti izgrozīsies!