Anekdotes Mendelis un Izaks pārkāpuši satiksmes noteikumus. Policists liek maksāt sodu. – Vai tad Nobela prēmijas laureātus jūs arī sodāt? – jautā Mendelis. Policists atvainojas un aiziet. – Vai tad tu esi Nobela prēmijas laureāts? – brīnās Izaks. – Nē, mani tikai interesēja šis jautājums.
Bet vecāki tālredzīgi nosaukuši mani par Izja – slavu. Tagad, ja vajag – esmu Izja, ja vajag – Slaviks.
Blondīne saka garāmgājējam: – Man kaut kā nesanāk sareizināt 7 ar 8… – Bet tas taču ir domofons…..
Erotiskā kinoseansā vietu ierādītāja dzird zālē stenēšanu: – O-o-o! Ā-ā-ā! U-u-ū! Viņa ierauga zālē stenošo Ābramu un saka: – Lūdzu, savaldiet savas emocijas, jūs šeit neesat viens! Ābrams: – Liecieties mierā! O-o-o! Ā-ā-ā! Vietu ierādītāja: – Vīrieti, uzvedieties pieklājīgi! Ābrams: – Vācieties taču… O-o-o! Ā-ā-ā! Vietu ierādītāja: – Ak tā?! Dodiet savu biļeti! Turklāt jūsu … Read more
Ābrams: – Sazin kas notiek, jau trešo dienu strādāt negribas. Ko tas varētu nozīmēt? Haims: – Nezinu, droši vien trešdienu… Lektors jautā aspirantiem vēsturniekiem: Sakiet, lūdzami, kas bija drosmīgāks par Aleksandru Ņevski, gudrāks par Sokrātu, taisnīgāks par Zālamanu, – godīgāks par Vašingtonu, asprātīgāks par Čehovu un skaistāks nekā Apollons? Atskan skumja Ābrama balss: – Manas … Read more
Abramovičs liek eksāmenu fizikā. Viņam iet grūti, un profesors, gribēdams palīdzēt, vedina: – Sakiet vismaz, pie kādas temperatūras vārās ūdens? Abramovičs: – Profesor, es nezinu, pie kādas temperatūras tas uzvārās, bet pie 40 grādiem tas pilnīgi noteikti pārvēršas degvīnā…
Ābrams: – Zini, Haim, lai es kļūtu par labu vīru, man trūkst tikai viena – viena miljona dolāru…
– Dakter, ko man darīt? Es pastāvīgi ar sevi sarunājos. – Traucējat sievai un tuviniekiem? – Nē, es dzīvoju viens. – Tad runājiet uz veselību. – Bet dakter, ja jūs zinātu, cik es esmu apnicīgs!
Mendelis ienāk veikalā: – Dodiet man pāris kārbu sardīņu. – Kādas jums, lūdzu: marokāņu, portugāļu vai spāņu? – Dodiet vienalga kādas. Es taču nesākšu ar tām sarunāties.
Pie ārsta ierodas vecs vīrs: – Dakter, ko darīt, man ir stiprs klepus? – Cik jums gadu? – Septiņdesmit. – Bet vai tad, kad jums bija četrdesmit, jūs nekle-pojāt? – Dievs, pasarg! – Un kad bija piecdesmit? – Ari ne. – Sešdesmit gados? – Nē. – Nu, kad tad jums klepot, ja ne tagad.