Anekdotes Mednieks pārrodas mājās no pīļu medībām. Sieva prasa: – Kā veicās – Labi nošāvu pīli. – Bet vai aceries pirms gada tu arī biji 2 dienas izbraucis uz pīlēm. – neaceros gan bet droši vien. – Nu tad tā zvanīja viena pīle un lika pateikt kā drīz atbrauks kopā ar pīlēnu!
Gribēju jaunībā kļūt par jūrnieku. – Kāpēc nekļuvāt? – Esmu ļoti izklaidīgs. Velns viņu zina, ko es uz kuģa varētu sadarīt. – Bet par ko tad kļuvāt? – Esmu aptiekārs.
Pie daudzstāvu mājas ieejas pieiet blondīne un domofonā nospiež dzīvokļa numuru. – Jā? – puisis atbild. – Esi mājās? – viņa jautā. – Nē, zini – vasarnīcā!!! – Kad būsi mājās? – Parīt! – Labi, tad līdz parītdienai!
– Rabinovič, vai jūs esat ebrejs? – Nē, es tikai šodien slikti izskatos.
Pludmale. Pusdienlaiks. Kacs brien jūrā ar diviem spaiņiem, piesmeļ tos un kaut kur nes. Pārsteigtais Goldbergs jautā: – Ko tu tur dari? – Pelnos. Nesu ūdeni pavecām dāmā, kam parakstītas jūras ūdens vannas. Vakars. Goldbergs staigā pa pludmali pēc bēguma: – Nu gan sagrābies naudu tas Kacs. Tik maz ūdens palicis!
Tiesas sēde. Apsūdzētais : – Man ļoti žēl, tiesneša kungs! Es patiešām stāvēju uz ceļiem šosejas vidū, bet tas taču nepierāda, ka biju piedzēries! – Bet kā jūs izskaidrosiet to, ka mēģinājāt sarullēt un iemest mašīnā balto ceļa sadalošo joslu?
Melameds lielās: – Ja es būtu Rotšilds, es kļūtu vēl bagātāks nekā viņš. – Kā gan tu to varētu? – Es piepelnītos ar privātstundām.
Raja savai meitai saka: – Ņem no manis piemēru, meitiņ: es jau divdesmit gadu esmu precējusies, bet visu laiku mīlu vienu vīrieti. Meita: – Varu iedomāties, kāds būs skandāls, kad tēvs to uzzinās…
Mednieks apsaldējis muguru aiziet uz poliklīniku un atgriezies no tās prasa sievasmātei: – Uzpļauj man uz muguras! – Kas par muļķībām – šāk protestēt sievasmāte. – Uzpļauj tev saku! Sievasmāte redzot ka znots noskaities uzpļauj uz muguras un prasa kapēc tā vajag? – man ārsts ieteica ar cūskas indi ierīvēties
Baņķieris Kons iedod nabaga ebrejam aploksni ar simts dolāriem un saka: – Ņem un pateicies Dievam, jo viss notiek pēc viņa gribas! Uzzinājusi par to, nabaga sieva piebilst: – Ja Kons pēc Visaugstākā rīkojuma iedeva mums simt dolāru, cik gan viņš atstāja sev par starpniecību?