Skolā rīko teātra izrādi
Ābramiņš pārnāk mājās no ebreju skolas un saka mātei: – Mamm, skolā rīko teātra izrādi, un man tajā iedeva lomu! – Lieliski, dēliņ! Un ko
Ābramiņš pārnāk mājās no ebreju skolas un saka mātei: – Mamm, skolā rīko teātra izrādi, un man tajā iedeva lomu! – Lieliski, dēliņ! Un ko
Ksendzs, pops un rabīns strīdas par to, kad sakas dzīve. – Ieņemšanas brīdī, – saka ksendzs. – No piedzimšanas brīža, – saka pops. – Nu
Iegājis sinagogā, ebrejs ierauga rabīnu, kas ar norūpējušos sejas izteiksmi staigā no viena stūra uz otru un visu laiku atkārto: – Kāpēc? Nu kāpēc? –
Moņa apprecas ar Sāru. Pēc pirmās kāzu nakts noskaidrojas, ka Sara vairs nav jaunava. – Sāra, – viņš vīlies saka, – pirms manis tev kāds
Aritmētikas stunda pirmajā klasē. Skolotāja jautā: Sema, cik tava māte samaksās par diviem kilogramiem ābolu, ja viens kilograms maksā trīs rubļus? Nemāku teikt. Māte vienmēr
Ciļa atgriežas mājās ar jauniem briljanta auskariem. – Kur tu tos rāvi? – jautā vīrs. – Ai, tu neticēsi! Atradu uz ielas. – Dritvaikociņ! Tu
Mazais Haims nekādi nevar iemācīties rēķināt. – Pamēģināsim vēlreiz, – pacietīgi saka skolotājs, – ja pie trīs pieskaita pieci, cik būs? – Nezinu. – Haim,
Mirst vecs ebrejs. Pie mirēja gultas sapulcējušies visi radi. Mirējs jautā: – Sara, mana sieva, vai tu esi tepat? – Esmu tepat, Ābram, esmu. –
Ebrejs ieiet mājā, virs kuras ieejas karājas liela ciparnīca. – Salabojiet man, lūdzu, pulksteni. – Šeit nelabo pulksteņus. – Ar ko tad jūs nodarbojaties? –
Sarunājas divi veci ebreji. – Haim, tu neticēsi, vakar iepazinos ar jauniņu telegrāfisti, uzaicināju uz restorānu, pēc tam mēs aizgājām pie manis mājās un viss
Vīrs jautā sievai: – Nu, ko teica ārsts? – Viņš ieteica atpūtu pie jūras. Uz kurieni brauksim? – Pie cita ārsta.
Šadhens atved jaunam cilvēkam līgavu. Līgavainis uzaicina viņu uz teātri. Nākamajā dienā draugs jautā līgavainim: – Kā tev ienāca prātā doma iet uz teātri ar
Mendelis iet bojā nelaimes gadījumā. Par notikušo jāpaziņo sievai. – Tas jādara ļoti uzmanīgi… pakāpeniski… – saka viens no draugiem. – Pakāpeniski? – domīgi pārjautā
Ebrejs atbraucis uz svešu pilsētu darīšanās. Viņš ļoti vēlas aiziet uz priekamāju, bet nezina, kur tā atrodas. Prasīt to kādam garāmgājējam tieši ir neērti. Tāpēc
Mazais Haims pārnāk mājās no skolas un paziņo: – Viss, mainu tautību. Turpmāk būšu krievs. Tēvs: – Tad uz skolu iesi kājām. Māte: – Par
Uz sludinājuma „Izīrē dzīvokli bezbērnu ģimenei” atsaucas ebreju pāris. Saimniece jautā: – Jums tiešām nav bērnu? – Protams, nav, citādi mēs nebūtu nākuši. Saimniece izīrē
– Haimovič, kur jūs tā skrienat? – Neesmu drošs, vai Abramovičs nenakšņo pie manas sievas! – Tagad taču ir diena! – Ak, jūs nepazīstat Abramoviču!
– Rabinovičs veikalā pie Haimoviča uz letes ierauga trīskapeiku. – Kas tā par naudu? – Gribu pārbaudīt, vai mans pasūtītājs ir godīgs cilvēks. – Ir
