– Mēbeļu veikala direktors atgriežas no komandējuma Parīzē. Stāsta saviem draugiem:
– O, kas par pilsētu! Kādas ielas! Kādi veikali!
– Nu bet sievietes?
– O-o! Tas ir kas neticams! Sapnis! Galvenais – jebkuru vīrieti saprot no pusvārda.
Lūk, piemēram: ieeju mazā restorāniņā, apsēžos pie galdiņa. Pie manis piesēžas galvu reibinoša skaistule. Un uzreiz noprot, ka es viņu valodā – ne vārda.
Zīmē man uz salvetes glāzīti. Es pasūtu viņai šampanieti.
Uzzīmē cigareti. Es iedodu piesmēķēt.
Uzzīmē divas dejojošas figūriņas. Es uzaicinu viņu uz deju.
– Nu un pēc tam?
– Uzzīmēja gultu…
– Un tu?
– Hmm… Līdz šim brīdim nevaru saprast kā viņa uzminēja, ka esmu mēbeļu veikala direktors.