Divi pilsoņi, nelielā alkohola reibumā, pārvietojas gar sētu.
Zaļais pūķis ir bijis netaisnīgs – kamēr viens pārvietojas balstīdamies pret sētu, otrs skumīgi rāpo pa zemi, dēvēdams to pārmaiņus par “māti zemi” vai vienkārši piesaukdams neidentificējama indivīda māti.
Nav pagājis tik ilgs laiks, kad sētu balstošo personāžu (sauksim viņu par Bonifāciju) sāk mocīt mūžvecais jautājums, un viņš sauc uz savu bēdubrāli:
“Eu, Janka, a tu mani cieni?”.
Uz ko Janka, paceļot acis pret sauli un Bonifācija uzblīdušo seju teic:
“Cienu?! Es ar Tevi LEPOJOS!”