Divi vīri ieiet krogā

Divi vīri ieiet krogā un iedzer pa glāzītei.
Pēkšņi viens no viņiem nomirst un nonāk pie paradīzes vārtiem.
Priekšā Sv. Pēteris. Vīrs lūdzas:
– Palaidiet mani atpakaļ uz krogu: “man glāzīte palika neizdzerta!”
– Nē, nē. Tu savu laiku esi nodzīvojis.
– Nu, lūdzu, palaidiet, vienalga kādā, kaut zirnekļa izskatā!
Pēteris padomā un piekrīt. Krogā pie griestiem parādās zirneklis.
– Bet kā lai es tieku lejā, pie savas glāzītes?
– Tu taču esi zirneklis. Pakaļpusē Tev ir tīkls. Spied no visa spēka- tiksi lejā.
Zirneklis spiež un tiešām, sāk lēnām laisties lejā. Pusceļā tīkls izbeidzās.
– Ko lai es daru? Man tīkls beidzās!
– Pagaidi mazliet. Drīz atkal būs.
Vīrs pagaida un pēc brīža atsāk virzīties uz leju. Viņš tiek jau līdz pašai glāzītes malai un pēkšņi dzird…
– Hei, vecais! Mosties! Man liekas, ka Tu esi pietaisījis bikses!

- Mans vīrs katru vakaru, posdamies iet uz krogu, met monētu. Ja krīt ģerbonis, tad
- Juri, tu ko? Visu šņabi izdzēri? Mēs taču sarunājām, drosmei tikai pa 50g. -
Sarunājas divi draugi. - Izja, kāpēc tu vēl neesi apprecējies? Izja: - Godīgi sakot, Motja,
Satiekas divi draugi: - Sveiks, Haim! Kā sviežas? - Slikti, Ābram... Priekšnieks grib, lai mēs
Satiekas divi draugi. Ābrams jautā: - Ko tu tāds skumīgs? Haims: - Mana Zāra uz