Narkomāns ar vienu citu nemierīgu tipiņu

Sēž narkomāns ar vienu citu nemierīgu tipiņu vienā kamerā.
Narkomāns visnotaļ apmierināts, zāles pietiek.
Bet tas otrs tāds nemierīgs visu laiku defilē pa kameru un vāvuļo:
“Ubegu, ubegu, ubegu…”
Pēc kāda laika tipiņš prom, bet tiek tik līdz cietuma sētai, kur sargi šim sašauj vienu kāju lupatās.
Kāju šim nogriež.
Pēc atlabšanas šis atkal tajā kamerā ar narkomānu un lēkā uz vienas kājas:
“Ubegu, ubegu, ubegu…”
Vienā dienā šis atkal prom, bet pie tās sētas sargi ar saviem šim saskādē atlikušo apakšējo ekstremitāti.
Pēc atveseļošanās tam kadram vēl nav gana – valstās pa kameru:
“Ubegu, ubegu, ubegu…”, bet narkomānam viss diezgan vienaldzīgs.
Paiet laiciņš un nemierīgais atkal prom.
Šoreiz šim nones pusi galvas un pēc atveseļošanās atkal aizved uz to pašu kameru.
Narkomāns, kā reiz, uzpildījies ieraugot savu bēdu brāli nenociešas un saka šim:
“Slušai pareņ, ja balģeju kak ti ot sjuda po časķam bežiš!”

Divi narkomāni brauc trolejbusā. Viens pieiet pie vadītāja un jautā: — Vai es ar šo
Kļūt par alkaholiķi vai narkomānu ir ļoti viegli - atliek tikai nesasveicināties ar pensionāriem pagalmā!
Tiesa. Tiek izskatīta narkotiku lieta. Liecinieks - kaimiņš. Advokāts: "Vai apsūdzētais jums deva narkotikas?" Kaimiņš:
Narkomāns pastaigājas pa pilsētu,un pēkšņi viņam virsū uztriecas zirgs, pēc tam-alnis un beigās-zilonis. Narkomāns aiz
Narkomāns pie ārsta. Ārsts: - Tā, stāvoklis ir slikts. Jums nāksies zālītes padzert... - Ko?