Gotlandē lācis ar zakīti

Gotlandē lācis ar zakīti labi uzvedusies un viniem meza feja piedāvā izmantot trīs vēlēsanās.
Pirmā vēlēsanās lācim.
– Es gribu lai visi Gotlandes lāci būtu lācenes.
Zakītim.
– Es negribu ar kājām skraidīt man vajadzētu velosipēdu.
Otrā vēlēsanās lācim pēc kāda laika.
– Tagad es gribu lai visi zviedrijas lāci būtu lācenes.
Zakītim.
– Tas velosipēds jau ir pa lēnu, tagad man vajadzētu mopēdu.
Tresā vēlēsanās lācim.
– Nu vispār es gribētu lai visā pasaulē lāci būtu lācenes.
Zakītis tikai braukā ar savu mopēdu un lāga nedzird ko tā feja vinam jautā. Pēc kāda laika tomēr sadzdird.
– Ko es vēl gribu? Man jau itkā neko vairs nevajaga bet ja vēlreiz var vēlēties tad es gribu lai lācis būtu zilais.

Zaķis aiziet uz veikalu. Man lūdzu divus ļīpausīnus. Pārdevējs vilks saka: tie nav nekādi ļīpausīni
Ir tomēr laulībā kaut kāda maģija - precās zaķītes un runčuki, bet šķirās govis un
Lācis mežā pasludinājis sauso likumu. Visi zvēri jaunajam likumam pakļaujas. Viss kārtībā... Pēc laika lācis
Visādi zvēri sakrīt bedrē... Paiet viena diena paiet otra... Nevar vairs iztikt bez ēšanas... Nu
Zaķītis iekāpj tramvajā. Pēc laika konduktore viņam vaicā: - Jūsu biļetīti, lūdzu. Zaķītis: - Manu