Zaķis bēg no vilka.
Kā gadās kā ne vilks iekrīt vilku bedrē.
Zaķis nostājas pie vilku bedres malas un nu lamā vilku pēdīgajiem vārdiem. To padarījis zaķis dodas prom.
Pusceļā tas atceras, ka aizmirsis vēl uzspļaut vilkam un dodas atpakaļ.
Nonācis pie vilku bedres malas tas paklūp un iekrīt pie vilka bedrē.
Pārbijies tas saka vilkam:
“Tu man, draugs, neticēsi, bet es atnācu Tev atvainoties.”