Esmu nolēmis
«Dārgā, es esmu nolēmis atmest dzeršanu!» «Būru daudz labāk, ja tu atmestu melošanu!»
«Dārgā, es esmu nolēmis atmest dzeršanu!» «Būru daudz labāk, ja tu atmestu melošanu!»
«Kur palika degvīna pudele?» «Apstrādāju traumu!» «Kādu vēl traumu?!» «Iekšējo.»
– Kur tik ilgi biji pazudis? – Klīnikā, kur atbrīvo no vēlmes pīpēt! – Bet tu taču jau otro cigareti aizdedzini! – Jā! Bet es
Dārgie draugi! Pagājušajos svētkos es dzēru uz jūsu veselību! Dzēru tā, ka daži no jums, visticamāk, tagad ir nemirstīgi…
Ceļu policists: – Iepūtiet trubiņā! Vadītājs: – Nevaru, slimoju ar astmu. – Labi, tad veiksim asins analīzes. – Arī nedrīkstu. Man ir asins nerecēšana. –
Iereibis vīrietis bārā streipuļodams piesēžas pie kādas sievietes, uzsmaida un apķer viņu ap krūtīm. Sieviete sašutumā pieceļas un iekrauj viņam pa seju. Vīrietis: – A-a-atvainojiet…
Divi dzērāji no rīta sēž paģiraini, priekšā trīslitru burka ar vienu gurķi. Viens paņem dakšu un neveiksmīgi mēģina uzdurt gurķi. Tas nepārtraukti aizslīd, rokas trīc,
– Tu esi dzēris? – Nē, vienkārši ļoti noguris. – Ko tad tādu darīji? – Neko, vienkārši visu nakti dzērām
Nodaļas priekšnieks runā ar Cukermanu: – Cik reižu esmu jums teicis, ka darba laikā nedrīkst dzert! Vakar, kad bijāt skaidrā, es biju vienkārši laimīgs. Cukermans:
Padomju laikos vajadzēja nodot 2 pudeles un varēja nopirkt maizi. Vai varat iedomāties, cik tagad tam nabaga tēvam ir jāizdzer, lai nopirktu bērniem maizi…
Dzērājs stāv pie alus reklāmas, (attēlota tikai pudele, un nosaukums). Skatās, un skatās, līdz aiziet nopirkt. Nopērk. Atnāk atpakaļ pie reklāmas, un saka: Eu, man
– Jums ir spēcīgi izteikts skumju sindroms, paaugstināts jūtīgums, latentā depresija un hronisks nogurums. – Es jums ieteiktu vērsties pie bārmeņa.
Sāku mājās meklēt lietas, ko kādreiz esmu sākusi darīt, bet neesmu pabeigusi līdz galam. Atradu un pabeidzu pusi pudeles sarkanvīna, pusi pudeles baltvīna, mazliet džina
Pietiek ar tikai 26 litriem alus, lai cilvēks uzņemtu: nepieciešamo kalcija dienas devu. Lielisks un vienkāršs Uzturs!
«Pēteri, ejam iedzert kafiju!» «Tu gan dīvainu vārdu šņabja apzīmēšanai esi izvēlējies!»
– Rabinovič, ko gan tavā bezalkoholisko dzērienu bārā darīja tie divi ar bandītu ģīmjiem? Pasūtīja divas tomātu sulas un desmit tūkstošus skaidrā naudā…
Dārgie draugi! Pagājušajos svētkos es dzēru uz jūsu veselību. Dzēru tā, ka daži no jums tagad ir nemirstīgi…
– Juri, tu ko? Visu šņabi izdzēri? Mēs taču sarunājām, drosmei tikai pa 50g. – Sarunājām, bet jūs aizgājāt un es TĀ nobijos….
