Izbaudi labākās ebreju anekdotes! Humoristiski stāsti, kas atspoguļo ebreju kultūru, tradīcijas un dzīves gudrību. Smejies kopā ar mums un uzzini vairāk par ebreju tautas unikālajām pieredzēm.
Aptiekārs Haims skaidro jaunam praktikantam: – Un no šīs pudeles mēs ielejam, kad recepte galīgi nav salasāma. Atvērta jaunas audumu fabrikas izstāde pārdošana. Pie direktora ierodas audumu uzpircēji. – Vai esat pārliecināts, ka jūsu audumi, labi nēsā-jami? – Noteikti! Vakar caurlaidē notvērām kādus divdesmit mūsu audumu nēsātājus ar baķiem!
– Rabinovič, kur jūs strādājat? – Uz dzelzceļa. – Un vai daudz tur jūsējo? – Tikai divi palikuši: es un šlagbaums.
Ābrams ierodas pie zīlnieces. Tā paraugās viņa plaukstā un saka: – Kādas šausmas! Pēc divām dienām nomirs jūsu sievasmāte. Ābrams: – Klusāk! To es pats zinu. Tu man pasaki ko citu: vai mani nepieķers?
Vīrs pārnāk no darba un saka: – Zāra, mīlulīt, tagad mēs dzīvosim dārgā dzīvoklī, kā tev vienmēr gribējies! Zāra: – Oi, dārgais, cik es esmu priecīga! Tātad mēs pērkam jaunu dzīvokli? Vīrs: – Nē, mums īres maksu paaugstināja.
– Sveika Zāra, ko dari? Jau piecas stundas pagājušas. Zāra: – Kur tu esi, Ābram, solījies jau pēc trijām būt mājās! Ābrams: – Saproti, Zāra, ar divām jau esmu ticis galā, atliek tikai trešo pierunāt…
Ubags klauvē pie nama durvīm: – Saimniek, es trīs dienas neesmu gaļu redzējis… – Klau, Zāra, žigli parādi viņam kotleti! Divpadsmit naktī. Ābrams zvana uz mājām Zārai: “Sieva visu laiku runā par braukšanu uz Kanāriju salām. Man pilnīgi nekas nav pretī: lai runā.”
Haims atgriezies no darba nedaudz agrāk nekā parasti. Pie sievas – mīļākais. Tā viņu ātri izstumj uz balkona. Haims vaicā: – Dārgā Musja, es taču zinu, ka tev ir mīļākais. Saki godīgi, kur viņu liki? Musja: – Nu, ja godīgi, tad viņš ir uz balkona. Haims: – Cik reižu esmu tev teicis: mums nav balkona!
Moiša un Zjama sēž restorānā. Zjama: – Paklau, Moiša, tu ar savu sievu jau tik ilgus gadus dzīvo, bet joprojām sauc viņu par putniņu, par zivtiņu. Vai jūs tik stipri mīlat viens otru? – Ja godīgi, Zjama, es vienkārši esmu aizmirsis, kā īsti viņu sauc…
Zāra saka vīram: – Klau, Abramčik, cik brīnišķīgs pāris ir mūsu jaunie kaimiņi! Viņš pastāvīgi apkampj viņu, skūpsta, saka maigus vārdus. Kāpēc tu tā nekad nedari? Ābrams: – Es taču viņu tikpat kā nepazīstu…
Armēņu radio jautā: – Kas vajadzīgs nabaga ebrejam? Atbildam: – Nabaga ebreju nemēdz būt. Ir nabaga ļaudis, kas domā, ka viņi ir ebreji. Mednieki atgriežas no medībām. Viens saka: – Jā, Ābram, neveicās mums šodien! Ābrams: – Jā, nevar saprast. Vai nu pīles pārāk augstu lidoja, vai mēs suni par maz sviedām gaisā…