Haims mierīgi guļ uz dīvāna

Riva atgriežas mājās vakarā. Istabā juceklis, virtuvē juceklis, vannas istabā – kaudze netīras veļas, bet Haims mierīgi guļ uz dīvāna ar alus pudeli rokā un skatās futbolu. Zāra kliedz: – Nu, pagaidi! Tagad es izdarīšu kaut ko tādu, ko man nepavisam negribētos darīt!!! Ābrams priecīgi: Mēs nodarbosimies ar seksu?

Sveika, Odesa!

Ebrejs iebraucis Odesā, iznāk uz perona, noliek čemodānu, iepleš rokas un priecīgi iesaucas: – Sveika, Odesa! Pēc tam noliecas, lai paņemtu čemodānu, bet tā vairs nav. Ebrejs atkal iepleš rokas un ar sajūsmu saka: – Pazīstu tevi, Odesa!

Es nesen aizlidoju uz Zmerinku

Satiekas divi ebreji. Viens saka: – Vai varat iedomāties? Es nesen aizlidoju uz Zmerinku un tur lidostā ieraudzīju dzīvu Kārli Marksu kopā ar Fridrihu Engelsu! Otrs atbild: – Nesmīdiniet mani, Zjama! Kur gan Žmerinkā va¬rētu rasties lidosta…

Vasara. Saule. Karsti.

Vasara. Saule. Karsti. Nāk Rabinovičs no sauna alus kanniņu. Priecājas, ka mājās iedzers aukstu alu… Pēkšņi redz: uz ceļa guļ veca, zaļu pelējumu klāta pudele. Rabinovičs to pasper, pudele trāpa pa akmeni saplīst. No tās izlido džins un saka: – Tu mani atbrīvoji, Rabinovič, tāpēc izpildīšu vienu tav vēlēšanos! Rabinovičs apjūk, nezinādams, ko vēlēties, bet … Read more

Nomirst vecs ebrejs

Nomirst vecs ebrejs. Atver viņa testamentu. Lasa: Meitai manai, Zāriņai, atstāju simt tūkstošu dolāru un māju. Mazmeitai manai, Ritiņai, atstāju divsimt tūkstošu dolāru un vasarnīcu, znotu manu, Abrašu, kas lūdza viņu pieminēt testamentā, pieminu: “Sveiciens tev, Abraša!…””

Ar greznu ārzemju auto ietriecas dzelzs stabā

Ābrams ar greznu ārzemju auto ietriecas dzelzs stabā, bet pats paliek sveiks un vesels. – Ak, Dievs! – viņš iekliedzas. Atskan balss no augšas: – Klausos, Ābram! Ābrams ar mokām izraušas no mašīnas un, ieraudzījis sadauzīto pārsegu, no sirds kliedz: – Pie velna! Balss no apakšas: Klau, Ābram, būtu nu tu vienreiz izlēmis …

Kāpēc tu vēl neesi apprecējies?

Sarunājas divi draugi. – Izja, kāpēc tu vēl neesi apprecējies? Izja: – Godīgi sakot, Motja, es visu laiku domāju par tavu sievu… Motja, sašutis: – Par manu sievu? Tu taču esi īsts nelietis! Izja, mierinādams: – Tu mani nepareizi saprati. Es tikai ļoti baidos, ka man arī gadīsies tāda kā tavējā!