Vienkāršs lauku puisis no Ventiņiem vēlējās strādāt Latvijas lielākajā supermārketā.
Boss, uzmetis viņam paviršu skatienu, jautāja:
”Vai tu, puisi, esi jau strādājis par pārdevēju?”
”Jā,” puisis lepni atteica.
”Es strādāj iekš to man ciem bodīt.”
”Nu, labi,” negribīgi piekāpās priekšnieks.
”Atnāc rīt: pastrādāsi vienu dienu makšķerēšanas piederumu nodaļā, un
dienas beigās es paskatīšos, vai vari būt mums noderīgs.”
Lauku puisis aiz makšķernieku nodaļas letes pavadīja garu un smagu dienu,
līdz pienāca veikala slēgšanas laiks, un vadītājs nāca apraudzīt testējamo darbinieku:
”Nu, cik klientu šodien apkalpoji?”
”Vien,” atbildēja jaunais pārdevējs.
”Tikai vienu?!” sašutis iesaucās priekšnieks.
”Lielākā daļa darbinieku pamanās apkalpot simtiem klientu dienā,
bet tev nav kauna man teikt, ka paguvi tikt galā tikai ar vienu nieka pircēju?!
Paturi tos piecus latus, ko viņš tev samaksāja un brauc labāk atpakaļ uz savu ciema bodi!”
”Šamējais samaksāj trēs miljon lat, kungs…” kautrīgi ierunājas jaunais pārdevējs.
”Ko, ko? Cik – trīs miljonus?! Kā tev tas izdevās?!” veikala vadītājs bija pilnīgā neizpratnē.
”Nu…” iesāka jaunietis, ”tas kungs atnāc, un es šim pārdev vien maz zivj āķ.
Tad es šim teic, ka nekad nezin, kas par reņģ piekož, un pārdev vien lielāk zivj āķ.
Un tad vien ļot liel zivj āķ.
Tad es teic, ka vajag vien riktīg makšķer ar, un pārdev viņam vien mazāk makšķer priekš to mazāk zivj āķ, vien lielāk makšķer priekš to vidēj zivj āķ, un vien ļot liel makšķer priekš to ļot liel zivj āķ.
Es tad šim jautāj, kur tad šis domā laist uz to copi, un šis teic, ka uz jūrmal.
Tad es teic, ka šim tad jau vajag vien smuk laiv, lai var tai jūrā iebraukt iekš; es šo noved lejā uz to laiv nodaļ, un šis nopirk vien liel smuk motorlaiv ar tiem diviem dzinēj un to palag…Kā bij – ā, to buru.
Tad šis man sak, ka šmējā opelīc laikam nespēs šito laiv pavilkt, un es šo noved lejā uz to mašiņ nodaļ, un šis tur nopirk to lielo hammer džip…
”Boss, neviltotā izbrīnā pakāpies pāris soļus atpakaļ, jautāja: ”Tu tiešām pārdevi to visu klientam, kas atnāca, lai nopirktu vienu makšķerāķi?”
”Ne-e,” puisis atteica. ”Šamējs atnāc nopirkt vien tampon kastīt savai sievai.Es tad šim teic, ka viņ nedēļs nogal tāpat ir piečakarēt un ka šis tikpat lab var braukt uz cop.”