Čerņenko mirst.
Parādas viņam Brežņeva gars un saka:
– Paņem līdzi uz to pasauli karoti un dakšiņu.
Čerņenko:
– Vai tad tur tādu lietu nav?
Brežņeva gars:
– Parasti jau ir.
Tikai tad, kad Hitlers dežūrē kafejnīcā,
viņš mums visiem liek ēst ar sirpi un āmuru…