Peterīt, ko mēs iegūstam no zosīm?

– Peterīt, ko mēs iegūstam no zosīm?
– Olas.
– Pēterīt, nu tomēr, padomā, kāds mums labums no zosīm?
– Olas.
– Nu labi. Uz kā tu guli?
– Uz grīdas.
– Bet zem galvas ko liec?
– Vectēva zābaku.
– Labi, ķersimies tai lietai klāt no citas puses. Uz kā guļ tavs tētis?
– Uz mammas.
– Bet, ja mammas nav mājās?
– Uz kaimiņienes.
– Bet, ja kaimiņienes nav mājās?
– Tad arī tēva nav mājās.
– Labi, mēģināsim vēlreiz. Uz kā guļ tavs vectētiņš??
– Uz gultas.
– Un ko liek zem galvas?
– Spilvenu.
– Ja iesit pa spilvenu, kas parādīsies?
– Blaktis.
– Bet, ja stipri iesitīs?
– Daudz blakšu.
– Bet, ja paņem nazi un uzšķērž spilvenu, kas būs?
– Pa tauri no vectētiņa.
– Nu labi, dabūsi pa tauri no vectētiņa, kas vēl paliks?
– Spalvas.
– Ufffff!!! Nu tad ko mēs iegūstam no zosīm?
– Olas.

Smilšu kastē strīdas divas meitenītes. “Mans tētis ir bagātāks! Ja gribētu, varētu nopirkt visu Rīgu!”
Grāmatvedis trīs gadus vecajai meitiņai pirmo reizi lasa pasaku par Pelnrušķīti. Maziņā ir sajūsmā par
- Sāras tante, vai tu drīz iesi projām? - Kāpēc to jautā, bērniņ? - Tētis
Ebrejs nopērk jaunas kurpes. Visu vakaru staigā pa dzīvokli, bet neviens no mājiniekiem nepievērš tām
Skolā mazajam Semam jautā: - Kur strādā tavs tētis? - Prostitūcijā. - Ko tu runā?