Skolā ieradies fotogrāfs.
Skolotāja kārtodama bērnus skaistās rindiņās stāsta:
“Nu padomājiet, cik tas būs jauki.
Pēc divdesmit gadiem jūs skatīsieties šo bildi un domāsiet:
Lūk Pēterītis, viņš tagad ir pazīstams ķirurgs.
Lūk Maijiņa, viņa ir aktrise…”
Jānītis piemetina:
“… jā, lūk skolotāja Krūmiņa, sen jau nomirusi.”