Psihiatriskajā slimnīcā
Psihiatriskajā slimnīcā. Pacients: Dok, aizvāciet to nenormālo no manas palātas Doks: ??? Pacients: Viņš visu laiku iedomājas, ka ir lampiņa! Doks: Nu i ??? Pac:
Psihiatriskajā slimnīcā. Pacients: Dok, aizvāciet to nenormālo no manas palātas Doks: ??? Pacients: Viņš visu laiku iedomājas, ka ir lampiņa! Doks: Nu i ??? Pac:
Trīs puiši 12.stāvu mājā kož. Nu dropē uz nebēdu. Kad dūša liela, sāk lielīties. Viens saka, ka varot nobraukt pa kāpnēm ar slalomenēm no 2.stāva
Pie psihiatra. – Dakter, man rokas trīc. – Dzerat? – Dzēru. – Smēķējat? – Agrāk smēķēju. – Tātad esat visu atmetis? – Nē, tikai izlēmu.
Atnāk kāds vīrs pie ārsta un sūdzas, ka viņam katru nakti sanāk gultā apčurāties. Problēma laikam vairāk esot psiholoģiskas dabas, jo sapnī viņš redzot rūķīti,
Psihiatra kabinetā ārsts jautā: – Par ko sūdzaties? – Man visu laiku liekas, ka man kāds seko. – Un sen jau jums tā liekas? –
Pieņemšanā pie psihiatra: – Dakter, visu nakti sapnī es stumju lokomotīvi no Rīgas uz Daugavpili un pēc tam atpakaļ. Ļoti nogurstu. Palīdziet. – Tā. Uz
Agrs rīts. Psihenē atskan telefona zvans: – Sakiet, lūdzu, vai cilvēks, kurš pussešos no rīta skaļi pūš tauri, lai pamodinātu simts cilvēkus, ir normāls? –
Atnāk vecis pie burvja un prasa: – Vai jūs noņemat visbriesmīgākos lāstus? – Jā,un jums ir nojauta ka tie ir lāsti un kas tos uzlicis?
Ārsts ieiet palātā un dzird, ka pacients ar augstu temperatūru saka savai sievai, kura sēž pie viņa gultas: – Tu mana skaistā, tu mana gudrā,
Palātā ienāk ārsts un sanitārs ar cirvi rokās. Ārsts izvelk sarakstu un lasa: – Afanasijs – labās kājas amputācija. – tuk! – Sidorovs – labās
Vīrs sūdzas ārstam, ka nepārtraukti strīdoties ar sievu. Ārsts viņam iesaka nervu sistēmas nostiprināšanai katru dienu doties pastaigā, vismaz 5 kilometru garumā. Pēc divām nedēļām
Notiek operācija. Ķirurgs asistentam: – skalpeli – tamponu – aizspiedni – spirtu – tamponu – skalpeli – spirtu – skalpeli – spirtu – spirtu visiem.
Sieviete aiziet pie ārsta. Tas liek viņai izgērbties. Sieviete to arī izdara, bet ārkārtīgi kaunās par savām izplūdušajām formām. – Dakter, es zinu, ka man