Ja esat ieraudzījis spoku
Psihiatra padoms: Ja esat ieraudzījis spoku, iekniebiet sev! Ja spoks nepazūd, iekniebiet spokam!
Psihiatra padoms: Ja esat ieraudzījis spoku, iekniebiet sev! Ja spoks nepazūd, iekniebiet spokam!
– Dakter! Man ir grūti elpot! – Tad kāpēc jūs sevi tā mokāt?! Neelpojiet!
– Paklepojiet! – ārsts saka pacientam. Pacients klepo. – Vēlreiz, stiprāk! Pacients klepo, cik spēka. – Hmmm…un vai jums bieži uznāk šādas klepus lēkmes?
Pie psihiatra. – Dakter, kāpēc jums uz galda ir kurpe?! – Redziet, lielākajai daļai manu pacientu galvās ir tādi tarakāni…
– Labdien, dakter! Es pie jums! – Izģērbieties!…Tā, esat izģērbies? – Jā! – Varat apģērbties! – Bet kā tad… – Viss kārtībā. Dzirde jums ir
Zobārsta kabinetā. – Piedodiet, es jums izrāvu veselu zobu! Nāksies izraut arī bojāto. – Tas nekas, dakter! Es priecājos, ka jūs neesat acu ārsts.
– Jūs pilnībā izārstēsieties, ja pārtrauksiet spēlēt klavieres! Kad paciente aizgājusi, medmāsa jautā: – Dakter, kāda saistība starp klavierēm un viņas slimību? – Nekāda. Viņa
Ārsta kabinetā. – Spiediet, cienītā! Spiediet vēl stiprāk! Vēl!!! – Dakter, vai jūs esat pārliecināts, ka tā iznāks ārā apendicīts?
– Labdien, dakter, es pie jums ar aknām …. – Paldies! Pagaidām ielieciet ledusskapī!
– Man šodien bija šausmīgs pacients! Uzskatīja mani par laternu stabu! – Un kas tur tik briesmīgs? – Tas, ka sevi viņš uzskatīja par suni.
Zobārsts jautā pacientei: – Jums nav tik plati jāatver mute! – Jūs taču pats teicāt, ka tur iekšā jābūt vietai spoguļiem un instrumentiem? – Bet
Pacientam, kuram bija paredzēts veikt apgraizīšanu, kļūdas pēc ārsti veic dzimuma maiņas operāciju. Atjēdzies pēc anestēzijas un uzzinājis par notikušo, pacients iesaucas: – Dakter, vai
Ārsts, neapmierināts ar pacienta iedoto mazo „kukuli”, ironiski saka: – Tas ir man vai manam palīgam? – Jums abiem! – pacients atbild.
Pie psihiatra: – Dakter, es te visiem tāpat vien naudu izdalu, iedošu arī jums pāris paciņas! – Oho! beidzot viens normālais gadījies!
Ārsts – pacientam: – Ja jūs pārtrauksiet pīpēt, nodzīvosiet vēl 20 gadus! – Lieliski! Tad es laikam pārtraukšu kādu 80 gadu vecumā.
No kabineta iznāk zobārsts un nervozi staigā pa koridoru no vienas puses uz otru. Medmāsa jautā: – Kas noticis? Sarežģīts gadījums? – Ļoti sarežģīts, –
Saruna ārsta kabinetā. – Dakter, es nevaru ne piecelties, ne apsēsties, ne nogulties! – Tad jums nekas cits neatliek kā tikai pakārties.
Pie ārsta. – Sirds jums sitas neregulāri. Vai dzerat? – Jā, dakter! Bet regulāri.
