Pie psihiatra jauns cilvēks
Pie psihiatra jauns cilvēks nervozi skaidro, ka ierasties pie ārsta viņu piespieduši tuvinieki. Un tikai tāpēc, ka viņam patīkot kokvilnas nevis sintētiskās zeķes. – Bet
Pie psihiatra jauns cilvēks nervozi skaidro, ka ierasties pie ārsta viņu piespieduši tuvinieki. Un tikai tāpēc, ka viņam patīkot kokvilnas nevis sintētiskās zeķes. – Bet
Psihiatriskās klīnikas galvenais ārsts sasauc visus klīnikas sanitārus un jautā: – Vai jūs tiešām noķērāt visus astoņus mūsu pacientus, kuri izmuka ugunsgrēka laikā? Visi sanitāri
Korespondents jautā trakomājas galvenajam ārstam: – Kā jūs nosakāt vai pacients ir izveseļojies. – Mēs pielejam vannu pilnu ar ūdeni, blakus noliekam tējkaroti un lielu
Psihoterapeits jautā pacientam: – Kāpēc jūs nolēmāt izdarīt pašnāvību? Pacients: – Man kļuva garlaicīgi dzīvot. – Un jums likās, ka pašnāvība jūs izklaidēs?
Sieva atnāk pie narkologa: – Ko lai dara? Mans vīrs nemitīgi dzer. – Vai viņam ir kāda milzīga vēlēšanās vai sapnis? – Ir. – Labi,
Vīrs pārnāk mājās, redz – uz norautas tapešu lanckas drebošā rokrakstā zīmīte: “Pusdienas veļas mašīnā. Aizgāju pie psihiatra.”
Tiesnesis apsūdzētajam: – Par ko piekāvāt savu kaimiņu? – Viņš dzīvoklī turēja aitas! – Nu vai tad tas ir iemesls?! – Tiesneša kungs, es pusgadu
– Sveiki dakteri! Kur palika tas jūsu psihoanalītiķis? – Kurš? – Nu tas, kurš teica, ka es nekad cilvēku nespēšot nogalināt…
Ierāpo pie psihiatra cilvēks. Psihiatrs mīļā balsī jautā: – Nu, kas pie mums te atnācis? Bruņurupuscis vai varbūt vabolīte? – Nē dakter, es vinkārši ļoti
Psihoterapeits nolemj atvērt praksi laukos. Viņš pie vietējā veikaliņa pieliek sludinājumu, ka pieņem pacientus. Tajā ciematā, kur viņš praktizējas, dzīvo arī kāds vecītis un vecenīte.
Psihoterapiets jau n-to stundu runā ar kādu ļoti depresīvu tipu: – Jūs par pašnāvību esat domājis? – Nē… – Padomājiet, padomājiet…
Pie psihiatra. – Dakter, man rokas trīc. – Dzerat? – Dzēru. – Smēķējat? – Agrāk smēķēju. – Tātad esat visu atmetis? – Nē, tikai izlēmu.
Brauc autobuss ar psihajiem no Jelgavas uz Rīgu, un pusceļā saplīst. Šoferīts izkapj, lai to salabotu. Pēkšņi pie šoferīša pienāk viens no psihajiem un saka:
Kāds franču psihologs esot teicis: – Jaunā paaudze ne ar ko neatšķiras no mūsējās. Viņi arī izaug. Arī iet skolā. Arī izsmēķē pirmo cigareti. Arī
Psihoterapeits saka savam jaunajam pacientam : – Tā kā jūs pie manis esiet atnācis pirmo reizi, pastāstiet man visu no paša sākuma! – Ar lielāko
Psihoanalītiķis pēc pārrunām ar pacientu: – man ir divas atziņas, viena laba otra slikta, sākšu ar slikto – jūsos mīt apslēptas homoseksuālas tieksmes. un tagad
Pie psihoterapeita ierodas kāds kungs un sāk žēloties: “Man nav draugu, neviena paša. Es jūtos tik vientuļš, visu pamests. Varbūt vismaz jūs man varat palīdzēt,
Psihiatra kabinetā ārsts jautā: – Par ko sūdzaties? – Man visu laiku liekas, ka man kāds seko. – Un sen jau jums tā liekas? –
