Kad sakas dzīve

Ksendzs, pops un rabīns strīdas par to, kad sakas dzīve. – Ieņemšanas brīdī, – saka ksendzs. – No piedzimšanas brīža, – saka pops. – Nu nē, – saka rabīns. – Dzīve sākas, kad sieva paņem bērnus un kopā ar viņiem aizbrauc uz vasarnīcu.

Atnāk mamma uz bērnudārzu

Atnāk mamma uz bērnudārzu pēc bērna. Skatās, bērni sēž zālītē ar telefoniem un planšetēm, bet skolotāja guļ uz soliņa. – Ko Jūs guļat?! Visi bērni aizmuks… – Uz kurieni viņi muks, mums Wi-Fi tikai līdz žogam…

Māte saka bērniem

Jubilāra māte saka bērniem: – Man šodien ir joti daudz balvu: par labāko dziesmiņu, par labāko dzejolīti, par labāko mīklu. Taču galveno balvu, konfekšu kārbu, saņems tas, kurš pirmais dosies mājās.

Ceļu policists aptur automašīnu

Ceļu policists aptur automašīnu. – Kāpēc nedeg aizmugures lukturi? Autovadītājs izlec no mašīnas un skrien tai apkārt, neganti lādēdamies. – Labi jau labi, – mierina policists, neuztraucieties, tas ir sīkums! – Ir nu sīkums! Kur furgons, kur Sāra, kur bērni?

Dakter, palīdziet!

Dakter, palīdziet! Dariet kaut ko, lai man būtu bērni. Saprotiet, manam vectēvam nebija bērnu, tēvam nebija bērnu… – Kā tad tā – nebija? Jūs no kurienes? – Es no Kišiņevas!