Darbs ir tāda vieta
Darbs ir tāda vieta, kur no rita gribas ēst, pēc pusdienām gribas gulēt, bet jebkurā laikā gribas mājās.
Darbs ir tāda vieta, kur no rita gribas ēst, pēc pusdienām gribas gulēt, bet jebkurā laikā gribas mājās.
Paēdu, novācu galdu, iztīrīju zobus, izģērbos un likos gultā. Un tad… sapratu, ka tās taču bija brokastis!
Vislabākais draugs ir kaķis. Tas nekad neburkšķēs par to, ka tu pa naktīm ēd. Jo ēdīs kopā ar tevi.
Laiku pēc pulksten desmitiem vakarā mūsu ģimenē sauc šādi: «Apskatīsimies, ko mēs šodien vēl neesam apēduši pa tīro!»
– Es nopirku jūsu veikalā maci… – Nu, un tad? – To taču nav iespējams salauzt, kur nu vēl ēst! – Bet es jums apgalvoju, ka, tādu maci ēdot, ebrejiem, ko Mozus vadāja pa Sīnajas tuksnesi, no laimes asaras birtu. Nūjā, toreiz jau mace vēl bija svaiga.
Brokastis neēdu, jo mīlu tevi. Pusdienas neēdu, jo mīlu tevi. Vakariņas neēdu, jo mīlu tevi. Naktis neguļu, jo gribu ēst.