Vai jūs esat ebrejs?
– Rabinovič, vai jūs esat ebrejs? – Nē, es tikai šodien slikti izskatos.
– Rabinovič, vai jūs esat ebrejs? – Nē, es tikai šodien slikti izskatos.
– Rabinovič, kur jūs strādājat? – Uz dzelzceļa. – Un vai daudz tur jūsējo? – Tikai divi palikuši: es un šlagbaums.
Odesa. Rabinovičs satiek draugu un stāsta: – Es, lūk, savai Zārai nolēmu sagādāt dzimšanas dienas dāvanu – uzdāvināšu viņai gredzenu ar pērli! – Viņa gan, šķiet, par mersedesu sapņoja… – Kur tad es viņai mākslīgu mersedesu ņemšu?…
Nē, nē, Rabinoviča kungs, es nevaru palielināt jums algu. Jūs saņemat tikpat daudz, cik Cukermana kungs, bet viņam ir četri bērni… – Dīvaini. Vienmēr esmu domājis, ka algu maksā par darbu, nevis par vaļaspriekiem.
Uz Odesu atbraucis cirks. Starp numuriem cirka direktors uz skatuves stāsta par ziloņiem: – Zilonis – tas ir neparasti gudrs un stiprs dzīvnieks. Piemēram, Indijā katrs zilonis strādā 20 cilvēku vietā! Pēkšņi atskan Rabinoviča balss: Un, jūsuprāt, tas būtu no lielas gudrības ?!
– Kad es māju ar roku, Rabinovič, jāpienāk pie manis! – Skaidrs direktora kungs. Bet, kad es purinu galvu, tas nozīme, ka neiešu.
– Rabinovič, vai ir dzīve uz Marsa? Rabinovičš: – Arī nav!
Apdrošināšanas aģents, pierunājis Rabinoviču apdrošināties pret ugunsgrēku un aplaupīšanu, pēc tam bndina: – Bet jūs saprotiet, ka firma neatmaksās jums zaudējumus, ja jūs pats būsiet aizdedzinājis savu māju… Rabinovičs: – Zāra, tu dzirdēji? Es jau jutu, ka šajā lietā kaut kas nav tīri…