Es jums izrāvu veselu zobu!
Zobārsta kabinetā. – Piedodiet, es jums izrāvu veselu zobu! Nāksies izraut arī bojāto. – Tas nekas, dakter! Es priecājos, ka jūs neesat acu ārsts.
Zobārsta kabinetā. – Piedodiet, es jums izrāvu veselu zobu! Nāksies izraut arī bojāto. – Tas nekas, dakter! Es priecājos, ka jūs neesat acu ārsts.
Zobārsts jautā pacientei: – Jums nav tik plati jāatver mute! – Jūs taču pats teicāt, ka tur iekšā jābūt vietai spoguļiem un instrumentiem? – Bet es pats palikšu ārpusē!
No kabineta iznāk zobārsts un nervozi staigā pa koridoru no vienas puses uz otru. Medmāsa jautā: – Kas noticis? Sarežģīts gadījums? – Ļoti sarežģīts, – viņš atbild. – Pacientam ir kaudzēm naudas, bet visi zobi – veseli!
– Dakter, mani zobi ir kļuvuši dzelteni! – Tādā gadījumā jums labi izskatīsies brūna kaklasaite!
– Tiklīdz sākšu zobu kustināt, kliedziet cik spēka. – Kapēc? – Līdz futbola mača sākumam vēl tikai pusstunda, bet koridorā gaida vēl desmit cilvēku…
Noskaidrots, ka visvairāk zobus ārstēt baidās Maika Taisona zobārsts.
Pie zobārsta. – Nav nepieciešams tik plati atvērt muti. – Vai tad jūs neurbsiet? – Urbšu, urbšu, bet es pats palikšu ārpusē.
– Mīl, nemīl, mīl, nemīl… – Dakter, lieciet mierā manus zobus!
Zobārts – pacientam: – Man Jums ir divi jaunumi: slikts un labs. – Sāciet ar slikto. – Jums zobos ir trīs jauni caurumi. – Kāds tad ir labais jaunums? – Jūsu zelta zobs ir kļuvis dārgāks.
Mazs bruņurupucēns izmisīgi mēģina uzkāpt palmā. Viņš rāpjas, krīt zemē, skrāpē bruņas, sasit galvu, atkal mēģina, ar zobiem ķeras koka mizā, nolauž nagu, atkal nokrīt… To visu no palmas vēro divi pērtiķi, līdz viens saka: – “Klau, mums tomēr vajadzētu viņam pateikt, ka viņš nav mūsu īstais bērns.”