Vinnijs Pūks ar Petacēnu braukājās pa ezeru airu laivā.
Vinnijs Pūksairē, Petacēns siltajā maija saulītē snauž.
Vinnijs airē stundu, airē divas.
Te pēkšņi viņš paskatās uz viegli krācošo sivēnu,
Pūku pārņem nepārvarams naids,
viņš atvēzējas ar airi un velk Petacēnam pa galvu.
Iekaustītais pamostas un neizpratnē lūkojas apkārt.
Pūks vēsā balsī:
– “Nu ko, cūka, neguļās? Nu tad ņem, paairē.”