Pēc kaujas kara laukā guļ smagi ievainots kareivis.
Norautas abas kājas, abas rokas, acs izdurta. Pienāk klāt cits.
Pirmais saka:
– Draugs, nošauj mani, lai nav jāmokas.
Otrs:
– Labi, labi. – Izšauj visu aptveri. Pagriežas un iet prom.
Pēkšņi balss aiz muguras:
– Paldies, draugs!