Blondīne sāk strādāt skolā par psiholoģi.
Pirmajā dienā viņa pa logu pamana zēnus kuri spēlē bumbu.
Tikai viens zēns stāv vientuļš malā. Blondīne pieiet pie viņa un vaicā:
– Kāpēc tu te stāvi? Viens pats … bez draugiem? Jūties pamests?
Vēlies par to parunāt?
– Atvainojiet, bet es esmu vārtsargs!