Tēt, es sāku kautiņu
– Jānīt, kāpēc skolotāja mani sauc uz skolu? – Tēt, es sāku kautiņu… – Vai viņa vēlas, lai es noskatos jūsu nākamo cīņu?
– Jānīt, kāpēc skolotāja mani sauc uz skolu? – Tēt, es sāku kautiņu… – Vai viņa vēlas, lai es noskatos jūsu nākamo cīņu?
– Jānīt, kāpēc Tu pārgāji uz citu skolu? – Noguruma dēļ – ? – Es nezinu, vienkārši vecajā skolā visi teica, ka no manis esot
Pēterītis pārnāk mājās no skolas ļoti bēdīgs. Mamma: «Kas noocis?» Peterītis: «Skolotāja teica, ka es esmu ļoti neuzmanīgs stundās. Vismaz man škiet, ka viņa tā
– Mārtiņ, kā tev šodien klājās skolā? – Labi. Mani uzslavēja. Es atbildēju, ka 2 * 13 = 27 – Tas taču nepareizi! – Jā,
Ābramiņš pārnāk mājās no ebreju skolas un saka mātei: – Mamm, skolā rīko teātra izrādi, un man tajā iedeva lomu! – Lieliski, dēliņ! Un ko
Šis ir šausmīgs laiks! Cilvēkiem visu laiku jāmazgā rokas, pašiem mājās jāgatavo ēdiens un jāpalidz bērniem risināt skolas uzdevumus! Tā vēl nonāksim līdz grāmatu lasīšanai…
Mazais Haims pārnāk mājās no skolas un paziņo: – Viss, mainu tautību. Turpmāk būšu krievs. Tēvs: – Tad uz skolu iesi kājām. Māte: – Par
Blondīne sāk strādāt skolā par psiholoģi. Pirmajā dienā viņa pa logu pamana zēnus kuri spēlē bumbu. Tikai viens zēns stāv vientuļš malā. Blondīne pieiet pie
Skolotājs: – Kā sauc cilvēku, kas zog? Pēterītis: – Nezinu. – Pēterīt, ja es iebāzīšu roku tavā kabatā un izvilkšu latu, par ko tu mani
Jānītis skolā uzspridzina ķīmijas kabinetu, tēvs atnāk un samaksā par remontu. Nākamajā dienā Jānītis uzspridzina fīzikas kabinetu, tēvs atkal atnāk un samaksā par remontu. Paiet
Tēvs dēlam: – Nu kādi panākumi skolā? – Viss OK! Līgums ar 5.klasi pagarināts vēl uz gadu!
– Mammu, mani skola visi sauc par zilo. – Paradi, delin, ka esi ists virs, sadod viniem! – Es nevaru. – Kapec? – Vini ir
Jānītis nejauši ieskatījās skolas saimniecības telpā… Kopš tā brīža viņam ir garantēti 10 balles latviešu valodā un fizkultūrā līdz pat skolas beigšanai…
Kādus varoņdarbus esat veicis savā dzīvē? Reiz algebrā es pacēlu roku…
«Skolas laikā es biju paraug zēns. Mani vienmēr minēja kā Paraugu citiem: «Nedari tā, kā viņš!»»
Viņai patika Ņujorka, mentola cigaretes un kafija ar vaniļu, taču šūšanas arodskola visas šīs muļķības no viņas galvas izsvēpēja.
Skolā. Skolotājs jautā: – Abramčik, kāpēc tu vienmēr uz jautājumu atbildi ar pretjautājumu? Abramčiks: – Vai tad es tā daru?
– Edgars par Kristīni nemaz nerūpējas, bet visu naudu nodzer viens pats. – Bibliotēkā ienāca zēns un meitene. Viņi bija brāļi. – Un tad mežmalā
