Mazais Haims pārnāk mājās no skolas un paziņo:
– Viss, mainu tautību. Turpmāk būšu krievs.
Tēvs:
– Tad uz skolu iesi kājām.
Māte:
– Par džinsiem pat nedomā.
Vecmāmiņa:
– Vistiņu turpmāk nedabūsi, ēdīsi maizi ar ūdeni.
Vakarā Haims sēž kaktiņā, grauž maizes garoziņu un sūrojas:
T- ikai pusi dienas esmu krievs, bet cik daudz no tiem žīdiem jau esmu dabūjis ciest!