Vecs ebrejs un nāves gultas

Vecs ebrejs un nāves gultas lūdz,
lai viņam atnes kafijas tasīti ar diviem cukura gabaliņiem.
To atnes, un viņš kafiju ar baudu izdzer.
– Vismaz pirms nāves dabūju to,
par ko biju sapņojis visu mūžu.
– Ābram, bet tu taču nemaz nebiji tāds nabags!
Vai tad tu nevarēji atļauties dzert kafiju
ar diviem cukura gabaliņiem?
– Varēju. Tikai mājās es dzēru kafiju ar vienu cukura gabaliņu,
bet viesos – ar trim.

Vecs ebrejs pieaicina sievu pie nāves gultas: - Roza, manu zelta gabaliņ, zvēri', ka pēc
- Mammu, mammu, man zem segas briesmonis guļ... - Dēliņ, kādu pats no nakts kluba
Reiz bolndīne nopērk gultu un nosauc par "Stringiem". Pēc tam nākamajā dienā blondīne nopērk aizskarus
«Kurš ir tavs mīļākais četrkājainais draugs?» «Gulta.»
Paēdu, novācu galdu, iztīrīju zobus, izģērbos un likos gultā. Un tad... sapratu, ka tās taču