Vecs ebrejs un nāves gultas

Vecs ebrejs un nāves gultas lūdz,
lai viņam atnes kafijas tasīti ar diviem cukura gabaliņiem.
To atnes, un viņš kafiju ar baudu izdzer.
– Vismaz pirms nāves dabūju to,
par ko biju sapņojis visu mūžu.
– Ābram, bet tu taču nemaz nebiji tāds nabags!
Vai tad tu nevarēji atļauties dzert kafiju
ar diviem cukura gabaliņiem?
– Varēju. Tikai mājās es dzēru kafiju ar vienu cukura gabaliņu,
bet viesos – ar trim.

Mirst vecs ebrejs. Pie mirēja gultas sapulcē­jušies visi radi. Mirējs jautā: - Sara, mana sieva,
Vecs ebrejs pieaicina sievu pie nāves gultas: - Roza, manu zelta gabaliņ, zvēri', ka pēc
- Mammu, mammu, man zem segas briesmonis guļ... - Dēliņ, kādu pats no nakts kluba
Reiz bolndīne nopērk gultu un nosauc par "Stringiem". Pēc tam nākamajā dienā blondīne nopērk aizskarus
«Kurš ir tavs mīļākais četrkājainais draugs?» «Gulta.»