Vecs ebrejs un nāves gultas lūdz,
lai viņam atnes kafijas tasīti ar diviem cukura gabaliņiem.
To atnes, un viņš kafiju ar baudu izdzer.
– Vismaz pirms nāves dabūju to,
par ko biju sapņojis visu mūžu.
– Ābram, bet tu taču nemaz nebiji tāds nabags!
Vai tad tu nevarēji atļauties dzert kafiju
ar diviem cukura gabaliņiem?
– Varēju. Tikai mājās es dzēru kafiju ar vienu cukura gabaliņu,
bet viesos – ar trim.