Vecītis ar večiņu ēd vakariņas. Pēkšni vecītis – tankš – ar koka karoti pa pieri večiņai.
– Par ko?
– Nečāpstini!
Ēd tālāk. Pēc kāda laika atkal večiņai – tankš – pa pieri ar to koka karoti.
– Nečāpstini!
Večiņa nu ēd cik vien klusi var. Tik un tā pēc kāda laika dabū atkal ar karoti pa pieri.
-Par ko?
-A es kā atceros, kā tu čāpstini, taisni traks palieku!