Pie durvīm klauvē
Pie durvīm klauvē. – Vai Rabinovičs te dzīvo? – Nē, Rabinovičs šeit nedzīvo. -Kas jūs esat? – Rabinovičs. – Kāpēc tad jūs sakāt, ka te
Pie durvīm klauvē. – Vai Rabinovičs te dzīvo? – Nē, Rabinovičs šeit nedzīvo. -Kas jūs esat? – Rabinovičs. – Kāpēc tad jūs sakāt, ka te
– Haimam piedzimst dēls. Viņš ielūdz viesus: – Kad atnāksiet, padauziet pa durvīm ar kāju. – Kāpēc ar kāju? – Jūs taču nenāksiet tukšām rokām.
– Vai zināt, ka Haimovičs piemānīja dzelzceļu? – Kā tas viņam izdevās? – Nopirka biļeti un neaizbrauca.
– Roza, kā jūs dzīvojat ar vīru, ja guļat atsevišķās istabās? – Nekas briesmīgs. Kad viņam sagribas, viņš skaļi nosvilpjas. – Bet ja tev sagribas?
Jauna ebrejiete brauc uz plastisko operāciju. Kupejas kaimiņiene painteresējas: – Kāpēc jūs uzreiz nenopirkāt biļeti atceļam? – Kas to lai zina? – domīgi saka ebrejiete.
– Rabinovič, stāsta, ka jūs esot kaislīgs sēņotājs. – Jā. – Un kur jūs parasti lasāt sēnes? – Uz kaimiņa Haimoviča balkona. – Viņš audzē
– Haim, ar ko tu patlaban nodarbojies? – Pērku tirgū olas, desmit olas par desmit rubļiem, vāru un pārdodu. – Par cik? – Par desmit
Vecs ebrejs pieaicina sievu pie nāves gultas: – Roza, manu zelta gabaliņ, zvēri’, ka pēc manas nāves tu nevienu nemīlēsi. – Bet ja tu nenomirsti?
– Ābram, kur tu tā skrien? – Vai tad tu neesi dzirdējis? Ķer kamieļus un kastrē. – Kāpēc tad tu tā skrien? – Ahā! Ja
Haims pazīstams ar savu mazrunību. Ieradies Vīnē, viņš aiziet pie friziera. -Nogriezt? – Ahā. – Noskūt? – Ahā. – Karstu kompresi? – Ahā. – Masāžu?
Moiša nozog savu sirdspuķīti un ar taksometru aizved uz staciju. Izvelkot naudu, lai norēķinātos, šoferis iebilst: – Neko nevajag, līgavas tēvs jau samaksāja
Iet bēru gājiens. Ziņkārīgais jautā Gurevičam: – Vai nezināt, ko glabā? – Aktieri Frīdmanu. – Jā? Vai tad viņš nomiris? – Nu… ja vien tas
Ebrejs nopērk jaunas kurpes. Visu vakaru staigā pa dzīvokli, bet neviens no mājiniekiem nepievērš tām uzmanību. Tad viņš izģērbjas kails un sāk staigāt tikai ar
Pie Galperina aizsēdējušies viesi. Saimniece izliecas pa logu un saka: – Rabinovičiem jau gaisma nodzēsta. Arī pie viņiem bija ciemiņi.
Divu ebreju saruna. – Mana Roza ir tik izklaidīga. Pārnāku mājās, bet viņa manā vietā gultā noguldījusi Rabinoviču.
– Viss, es šķiros no Rozas, – saka Mendelis. – Viņa teica, ka nakšņojusi pie māsas. – Un kas tur slikts? – Viņa mani krāpa.
Dzemdību namā. – Dakter, man auglis guļ nepareizi. – Jūsu uzvārds? – Kacmane. – Neuztraucieties. Mazais Kacmans noteikti izgrozīsies!
Vecs ebrejs un nāves gultas lūdz, lai viņam atnes kafijas tasīti ar diviem cukura gabaliņiem. To atnes, un viņš kafiju ar baudu izdzer. – Vismaz
