Man ir grūti elpot!
– Dakter! Man ir grūti elpot! – Tad kāpēc jūs sevi tā mokāt?! Neelpojiet!
– Dakter! Man ir grūti elpot! – Tad kāpēc jūs sevi tā mokāt?! Neelpojiet!
Stomatologs izrauj pacientam zobu un saka: – No jums 90Ls! – Dakter! Bet jums uz durvīm esošajā cenrādī zoba raušana maksā 30Ls! – Jā, tiesa.
– Paklepojiet! – ārsts saka pacientam. Pacients klepo. – Vēlreiz, stiprāk! Pacients klepo, cik spēka. – Hmmm…un vai jums bieži uznāk šādas klepus lēkmes?
Pie psihiatra. – Dakter, kāpēc jums uz galda ir kurpe?! – Redziet, lielākajai daļai manu pacientu galvās ir tādi tarakāni…
Pēc tam, kad ārsts viņam pateica briesmīgo diagnozi – neauglība, viņš bija tik apjucis, ka pat nezināja, kā to paziņot savai stāvoklī esošajai sievai…
Pie slimnīcas vārtiem stāv inteliģenta izskata vīrietis ar plakātu rokā: „Palīdziet, lai varētu veikt operāciju!”. Pie viņa pieiet sieviete un saka: – Kā jums nav
Ārsta kabinetā ienāk simpātiska meitene un viņas vecā māte. – Izģērbieties! – ārsts saka, skatoties uz meiteni. – Es neesmu slima, mana māte nejūtas labi,
Pie psihoterapeita ienāk apmeklētājs. Palūdzis viņu apsēsties, ārsts jautā: – Kā klājas? – Paldies, labi. – Kāda velna pēc tad esat atnācis?!
– Labdien, dakter! Es pie jums! – Izģērbieties!…Tā, esat izģērbies? – Jā! – Varat apģērbties! – Bet kā tad… – Viss kārtībā. Dzirde jums ir
Zobārsta kabinetā. – Piedodiet, es jums izrāvu veselu zobu! Nāksies izraut arī bojāto. – Tas nekas, dakter! Es priecājos, ka jūs neesat acu ārsts.
– Slimniek, par ko žēlojaties? – Dakter, es slikti guļu. – Vai dzerat miegazāles? – Nē. Es iemiegu labi un guļu stundas 9-10. Bet man
Galvenā medmāsa iepazīstina medskolas absolventes ar slimnīcas ikdienu: – Un šajā nodaļā esošie slimnieki jums ir visbīstamākie. Kāpēc? Jo visi šie vīrieši ir jau gandrīz
Vakars pie jūras, vientuļa pludmale. Divi psihologi atpūšas, dzer alu. Pēkšņi no ūdens atskan slīkstoša vīrieša saucieni: „Palīgā! Palīgā!”. – Man liekas, ka tam vīrietim
– Jūs pilnībā izārstēsieties, ja pārtrauksiet spēlēt klavieres! Kad paciente aizgājusi, medmāsa jautā: – Dakter, kāda saistība starp klavierēm un viņas slimību? – Nekāda. Viņa
– Dakter, manā čipsu pakā bija paciņa ar uzrakstu „Neēdams!”. Vai tas nozīmē, ka es miršu? – Nu…mēs visi reiz mirsim… – VISI???!!! Ak, Dievs!!!
Ārsta kabinetā. – Spiediet, cienītā! Spiediet vēl stiprāk! Vēl!!! – Dakter, vai jūs esat pārliecināts, ka tā iznāks ārā apendicīts?
– Labdien, dakter, es pie jums ar aknām …. – Paldies! Pagaidām ielieciet ledusskapī!
– Man šodien bija šausmīgs pacients! Uzskatīja mani par laternu stabu! – Un kas tur tik briesmīgs? – Tas, ka sevi viņš uzskatīja par suni.
