Vinnijs Pūks ar Petacēnu braukājās pa ezeru airu laivā
Vinnijs Pūks ar Petacēnu braukājās pa ezeru airu laivā. Vinnijs Pūksairē, Petacēns siltajā maija saulītē snauž. Vinnijs airē stundu, airē divas. Te pēkšņi viņš paskatās
Vinnijs Pūks ar Petacēnu braukājās pa ezeru airu laivā. Vinnijs Pūksairē, Petacēns siltajā maija saulītē snauž. Vinnijs airē stundu, airē divas. Te pēkšņi viņš paskatās
Krievijas drūmie ziemeļi. Sādža. Vecākie izdomājuši, ka sādžai vajadzīgs sava krematorija. Krievijas drūmie ziemeļi pusgadu vēlāk. Krematorija ir beidzot uzcelta. Krievijas drūmie ziemeļi vēl pusgadu
Lauku ciematā: – Tante Zoja, ziniet, es jūsu meitu, nu kā lai to pasaka, nu es viņu… – Ko nu vairs, mīlīt, būs vien jāprec.
– Mīļais, nu pasaki kaut ko siltu un maigu. – Sūds !
Bende, pacēlis cirvi virs sodāmā galvas, jautā:-Jums visu uzreiz, vai pa daļām?
Liels cilvēku pūlis stāv pie debesskrāpja un vēro, kā no tā jumta gatavojas lēkt kāds pašnāvnieks. Viena tantiņa saka otrai: – Nu varēja jau pasteigties,
Viņam bija smaga bērnība – līdz piecu gadu vecumam viņš domāja, ka viņa vārds ir AIZVERIES…
Sludinājums internetā: `Pārdodu krokodilādas somas. Vairumā. Rakstīt: [email protected]
Viņš nevarēja atraut no viņas acis, tad nospļāvās un atrāva ausis.
Tirgū: – Černobiļas āboli, nāciet, pērciet. – Tantiņ, kurš tad jums tos ābolus pirks. – Daudzi pērk. Viens sievai, otrs sievasmātei.
Tiesas zālē. Tiesnesis: Apsūdzētais, vai jūs nositāt garāmgājēju ar lielu cirvi? Apsūdzētais: Jā. Balss no zāles: Ak tu, kretīns. Tiesnesis: Lūdzu, klusumu zālē. Apsūdzētais, pēc
Vīrs no rīta jautā sievai: – Klau, kur palikusi vodkas pudele, kas bija skapī? – Mēs taču to vakar izdzērām tava tēva bērēs. – Aha,
Pārpildītā tramvajā: – Jaunais cilvēk, jūs izkāpsiet? – Nē (klusā balstiņā). – Tad novāciet savu galvu no pakāpieniem.
Jaunā māte pie psihiatra: – Ziniet, dakter, es visu laiku baidos par savu bērnu. Šausmīgi baidos, nevaru ne ēst, ne gulēt, ne uz brīdi atstāt
Zvans ārstam: – Dakter, atbrauciet lūdzu, man šķiet, mana sieva ir mirusi. – Kas noticis? – Gultā it kā nekas nav mainījies, bet netīro trauku
Sēž divi elektriķi stabā, viens no augšas sauc garāmejošajai tantiņai: “Eu, tantiņ, pacel to vada galu, kas tur zemē mētājas.” Tantiņa paceļ vadu, patur rokās.
