Tiesas zālē

Tiesas zālē.
Tiesnesis: Apsūdzētais, vai jūs nositāt garāmgājēju ar lielu cirvi?
Apsūdzētais: Jā.
Balss no zāles: Ak tu, kretīns.
Tiesnesis: Lūdzu, klusumu zālē. Apsūdzētais, pēc tam jūs nogalinājāt pastnieku, sitot viņam pa galvu ar lāpstu?
Apsūdzētais: Tieši tā.
Balss no zāles: Maita, tāds maita.
Tiesnesis: Es saprotu, tas izklausās briesmīgi, bet lūdzu savaldieties.
Balss no zāles: Kā var savaldīties, es šim nelietim dzīvoju kaimiņos desmit gadus. Kā gāju pie viņa aizņemties cirvi vai lāpstu, šis tikai : “nav man, nav.”

Tiesnesis: «Tātad jūs nozagāt ne tikai naudu, bet ari dārglietas?» Apsūdzētais: «Jā, jo man jau
Tiesas sēde. Apsūdzētais : - Man ļoti žēl, tiesneša kungs! Es patiešām stāvēju uz ceļiem
Zāra un Haims šķiras. Tiesnesis prasa: - Kāpēc jūs šķiraties no Zāras? - Viņa mani
Čigānu tiesā par kandžas dzīšānu, čigāns vainu neatzīst. Tiesnesis uzstāj, ka čigāna mājās atrasts kandžas
Hokeja mača laikā sieva prasa vīram: - Par ko to skatītāju blakussēdētāji tā lamā? -