Kur tu tā skrien?
– Ābram, kur tu tā skrien? – Vai tad tu neesi dzirdējis? Ķer kamieļus un kastrē. – Kāpēc tad tu tā skrien? – Ahā! Ja
– Ābram, kur tu tā skrien? – Vai tad tu neesi dzirdējis? Ķer kamieļus un kastrē. – Kāpēc tad tu tā skrien? – Ahā! Ja
Erotiskā kinoseansā vietu ierādītāja dzird zālē stenēšanu: – O-o-o! Ā-ā-ā! U-u-ū! Viņa ierauga zālē stenošo Ābramu un saka: – Lūdzu, savaldiet savas emocijas, jūs šeit
Ābrams: – Sazin kas notiek, jau trešo dienu strādāt negribas. Ko tas varētu nozīmēt? Haims: – Nezinu, droši vien trešdienu… Lektors jautā aspirantiem vēsturniekiem: Sakiet,
Ābrams: – Zini, Haim, lai es kļūtu par labu vīru, man trūkst tikai viena – viena miljona dolāru…
– Haim, kas tevi tā uztrauc? – Tikai tas, Ābram, ka man šobrīd nav nemaz naudas! – Oi, nesaprotu, kā var uztraukt tas, kā nav?
– Ābram, vai tu tici aizkapa dzīvei? -Nu, ko jūs! Kāpēc jautājat? – Redzi, vakar, kad tu biji aizgājis uz sava vectētiņa bērēm, viņš bija
Ābrams ierodas pie zīlnieces. Tā paraugās viņa plaukstā un saka: – Kādas šausmas! Pēc divām dienām nomirs jūsu sievasmāte. Ābrams: – Klusāk! To es pats
– Sveika Zāra, ko dari? Jau piecas stundas pagājušas. Zāra: – Kur tu esi, Ābram, solījies jau pēc trijām būt mājās! Ābrams: – Saproti, Zāra,
Ābrams domā: Draugi ilgi nav redzējušies. – Ābram, kā dzīvo, ar ko nodarbojies? – O, Haim, mēbeles pārdodu. – Un kādas? – Pats savas.
Ābram, runā, ka tu esot veiksmīgi apprecējies … Ne gluži, logi ir uz sētas pusi…
Ābrams: – Kur mums pakārt šo gleznu, Sofječka? Sofja: – Pie šīs sienas, mīļais. Āmurs un naglas – kastē, marles saites un jods – aptieciņā.
Viesos Zāra uzmana, lai Ābrams nepiedzertos, un visu laiku tam īd ausi: – Nu, laid garām, Ābramiņ, laid garām, nu aizlaid garām… Ābrams sapīcis paķer
Ābrams: – Es pametu Rivu. Viņa no manis gultā prasīja neiespējamo. Haims: – Un ko tieši? Ābrams: Lai es nekrācu…
Riva atgriežas mājās vakarā. Istabā juceklis, virtuvē juceklis, vannas istabā – kaudze netīras veļas, bet Haims mierīgi guļ uz dīvāna ar alus pudeli rokā un
Ābrams: – Zāra, vai tu kādreiz esi mani krāpusi? Zāra: – Nemūžam, Ābram! Ābrams: – Bet tas taču kaut kā necilvēcīgi…
Sarunājas kaimiņi. Viens ar nožēlu saka: – Ābram, es dzirdēju, ka jums sieva nomirusi… Pieņemiet manus līdzjūtības apliecinājumus! Ābrams: – Nevis sieva, bet sievasmāte. Pirmais:
Satiekas divi draugi. Ābrams jautā: – Ko tu tāds skumīgs? Haims: – Mana Zāra uz trim nedēļām brauc uz jūrmalu. Ja nebūšu pietiekami skumīgs, var
– Ābram, tu pēdējā laikā esi tāds nervozs … – Oi, Moiše, man ir slikta priekšnojauta. – Kas noticis? – Man pirmā sieva izšķīrās trešo
