Oficiants guļ operāciju zālē
Oficiants guļ operāciju zālē un asiņo. Ienāk ārsts, un oficiants čukst: – Dakter, palīdziet, es mirstu! – Atvainojiet, šis galdiņš pašreiz netiek apkalpots!
Oficiants guļ operāciju zālē un asiņo. Ienāk ārsts, un oficiants čukst: – Dakter, palīdziet, es mirstu! – Atvainojiet, šis galdiņš pašreiz netiek apkalpots!
– Dakter, sakiet, kāpēc māsiņa tikko kaila dejoja uz galda, bet jau tagad apģērbusies stāv pie gultas? – Tas nozīmē, ka narkozes iedarbība ir beigusies!
– Dakter, vai pie jums var veikt sirdsapziņas amputāciju? – Var! Bet tikai ar priekšapmaksu!
– Cik stundas dienā jūs guļat? – No diviem līdz trijiem, dakter. – Bet tas taču ir ļoti maz! – Man pietiek, jo naktīs es
– Dakter, jūs man izrakstījāt šīs zāles, lai es kļūtu stiprāks, vai ne? – Jā, bet kāpēc jautājat?! – Redziet, es nekādi nevaru dabūt vaļā
– Dakter, mani zobi ir kļuvuši dzelteni! – Tādā gadījumā jums labi izskatīsies brūna kaklasaite!
– Atmetu smēķēšanu – pieņēmos svarā par 3 kilogramiem. – Atsāku smēķēt – atkal nokritos par 3kg. – Atkal atmetu smēķēsanu – atkal 3 kilogrami
– Dakter, es esmu nūdists! – Tad kāpēc apģērbāties? – Tāpēc, ka izvirtulis!
– Dakter, vai jūs pats mani operēsiet? – Jā! Ziniet, vismaz reizi gadā man patīk pārbaudīt, cik daudz es vēl atceros.
– Dakter, kas ir visgrūtākais jūsu darbā? – Uzzināt, kāds ir pacienta mīļākais ēdiens. – Kāpēc? – Lai viņam aizliegtu to ēst.
– Dakter, vai jums ir zāles pret manu reto slimību? – Neuztraucieties! Mūsu slimnīcā ir tik daudz visādu zāļu, a dažām no tām pat nav
– Dakter, man bieži uznāk atmiņas zudums! – Cik bieži? – Kas cik bieži? – Nu zudums! – Kāds zudums?
Dakteris iznāk no kabineta un kliedz: “Trīs gadus ārstēju cilvēku no dzeltanās kaites, bet viņš tikai tagat pasaka ka ir ķīnietis!!”
– Slimniek! Jūs nedrīkstat dzert, smēķēt un lakstoties ap sievietēm. – Un cik ilgi tā, dakter? – Ja paveiksies, tad ne pārāk ilgi…
Dakter, cik ilgi es vēl dzīvošu? – Desmit. – Kas – “desmit”? – Deviņi, astoņi, septiņi, seši…
– Liels paldies, dakterīt, ka jūs mani izārstējāt! Diemžēl, pašreiz nevaru apmaksāt jūsu rēķinu, bet es noteikti pieminēšu jūs savā testamentā. – Brīnišķīgi! Tikai iedodiet
– Dakter, man jau mēnesi naktīs rādās žurkas, kas spēlē futbolu. – Ņemiet, iedzeriet šīs tabletes, palīdzēs. – Bet vai var parīt? Rīt viņām ir
– Dakter, es vairs nevaru izturēt šo diētu! Iedomājieties, es vakar vakarā gandrīz savam vīram nokodu ausi. – Tas nav nekas traks. Kā uzkodu drīkst.
