Jau trešo dienu strādāt negribas
Ābrams: – Sazin kas notiek, jau trešo dienu strādāt negribas. Ko tas varētu nozīmēt? Haims: – Nezinu, droši vien trešdienu… Lektors jautā aspirantiem vēsturniekiem: Sakiet,
Ābrams: – Sazin kas notiek, jau trešo dienu strādāt negribas. Ko tas varētu nozīmēt? Haims: – Nezinu, droši vien trešdienu… Lektors jautā aspirantiem vēsturniekiem: Sakiet,
– Sveika Zāra, ko dari? Jau piecas stundas pagājušas. Zāra: – Kur tu esi, Ābram, solījies jau pēc trijām būt mājās! Ābrams: – Saproti, Zāra,
Zāra saka vīram: – Klau, Abramčik, cik brīnišķīgs pāris ir mūsu jaunie kaimiņi! Viņš pastāvīgi apkampj viņu, skūpsta, saka maigus vārdus. Kāpēc tu tā nekad
Viesos Zāra uzmana, lai Ābrams nepiedzertos, un visu laiku tam īd ausi: – Nu, laid garām, Ābramiņ, laid garām, nu aizlaid garām… Ābrams sapīcis paķer
Ābrams, nākdams istabā, paklūp, ar lielu troksni nogāžas zemē, atsitas pret kaut ko un no sirds nolamājas: – Kad tavu māti! Zāra: – Dārgais, vai
Ābrams: – Zāra, vai tu kādreiz esi mani krāpusi? Zāra: – Nemūžam, Ābram! Ābrams: – Bet tas taču kaut kā necilvēcīgi…
Nomirst vecs ebrejs. Atver viņa testamentu. Lasa: Meitai manai, Zāriņai, atstāju simt tūkstošu dolāru un māju. Mazmeitai manai, Ritiņai, atstāju divsimt tūkstošu dolāru un vasarnīcu,
Satiekas divi paziņas. – Sveiks, Haim! – Sveiks, Motja! Motja: – Kā klājas? Kā tavai Zārai? Haims: – Kāda tev daļa gar manu sievu? Motja:
Zāra un Haims šķiras. Tiesnesis prasa: – Kāpēc jūs šķiraties no Zāras? – Viņa mani neapmierina, – atbild Haims. Balss no galerijas: – Skaties, kāds
Odesa. Rabinovičs satiek draugu un stāsta: – Es, lūk, savai Zārai nolēmu sagādāt dzimšanas dienas dāvanu – uzdāvināšu viņai gredzenu ar pērli! – Viņa gan,
Inteliģenta ebreju ģimene. Sieva spēlē vijoli. Vīrs: – Labi, Zāra, pārstāj! Piedabūji: nu, nopirkšu tev to ūdeļu kažoku, nopirkšu…
Atskrien kaimiņš un kliedz: – Moiše, tavu Zāru uz malkas kaudzes izvaro! – Vai malka pa labi vai pa kreisi? – Pa labi. – Tā
