Salabojiet man, lūdzu, pulksteni

Ebrejs ieiet mājā, virs kuras ieejas karājas liela ciparnīca.
– Salabojiet man, lūdzu, pulksteni.
– Šeit nelabo pulksteņus.
– Ar ko tad jūs nodarbojaties?
– Ar apgraizīšanu.
– Kāpēc virs durvīm ciparnīca?
– Kam tad pēc jūsu domām tur būtu jākarājas?

«Vai ir kāda pārdabiska īpašība, kuru jūs vēlētos sev?» «Jā, neēst pēc pulksten sešiem vakarā.»
Vecs ebrejs pieaicina sievu pie nāves gultas: - Roza, manu zelta gabaliņ, zvēri', ka pēc
Ebrejs nopērk jaunas kurpes. Visu vakaru staigā pa dzīvokli, bet neviens no mājiniekiem nepievērš tām
Divu ebreju saruna. - Mana Roza ir tik izklaidīga. Pārnāku mājās, bet viņa manā vietā
Vecs ebrejs un nāves gultas lūdz, lai viņam atnes kafijas tasīti ar diviem cukura gabaliņiem.