Salabojiet man, lūdzu, pulksteni

Ebrejs ieiet mājā, virs kuras ieejas karājas liela ciparnīca.
– Salabojiet man, lūdzu, pulksteni.
– Šeit nelabo pulksteņus.
– Ar ko tad jūs nodarbojaties?
– Ar apgraizīšanu.
– Kāpēc virs durvīm ciparnīca?
– Kam tad pēc jūsu domām tur būtu jākarājas?

Vecs ebrejs pieaicina sievu pie nāves gultas: - Roza, manu zelta gabaliņ, zvēri', ka pēc
Ebrejs nopērk jaunas kurpes. Visu vakaru staigā pa dzīvokli, bet neviens no mājiniekiem nepievērš tām
Divu ebreju saruna. - Mana Roza ir tik izklaidīga. Pārnāku mājās, bet viņa manā vietā
Vecs ebrejs un nāves gultas lūdz, lai viņam atnes kafijas tasīti ar diviem cukura gabaliņiem.
«Vai ir kāda pārdabiska īpašība, kuru jūs vēlētos sev?» «Jā, neēst pēc pulksten sešiem vakarā.»