Kādā institūtā notiek psiholoģijas lekcija par dusmu pakāpēm.
Lektors stāsta:
– Tā, cienījamie studenti, dabā eksistē trīs satricinājuma pakāpes. Atļaujiet man jums tās nodemonstrēt.
Lektors uzgriež uz dullo kādu telefona nummuru…
– Hallo?
– Labdien, vai Pēteris būtu?
– Nē, nav, jūs kļūdījāties (nomet klausuli).
Tālāk auditorijai:
– Lūk jūs tikko redzējāt sākumstadiju satricinājumam. Tūlīt es jums nodemonstrēšu otro stadiju.
Uzgriež to pašu nummuru:
– Labdien, vai Pēteris būtu?
– (nikni)Es jums teicu, ka te tāda nav (nomet trubu).
Atkal auditorijai:
– Tikko jūs redzējāt otro stadiju. Tūlīt jūs redzēsiet trešo – pēdējo.
Uzgriež to pašu nummuru.
– Labdien, vai Pēteris būtu?
– Tu bl***, na****, ej di***, idiots nolādētais (utt).
Lektors auditorijai:
– Tā, tikko jūs redzējāt cilvēka trīs satricinājuma pakāpes…
Pēkšņi viens students no auditorijas:
– Pasniedzēj, ir vēl ceturtā
– Interesanti? Kā jūs to domājat?
Students uzgriež to pašu nummuru:
– Čau, te Pēteris, vai man neviens nezvanīja?