Zinātnieki uztaisija aparātu – domu nolasītāju. Sarežģīta
antenu sistēma, kas vērsta uz izpētāmo, un dators, uz kura ekrāna
parādas subjekta domas. Nolēma eksperimentus veikt mācību
iestādēs, pārbaudes tēma: “Kā studenti uzvedas neparastās situācijās.”
Ieradās LLA, slepus pavērš antenas uz studentu, otrs
eksperimentators pieiet studentam un saka: “Iesit man!” Uz ekrāna
parādās: “Johaidī, psihs kaut kāds. Iesitīšu, sakausimies,
savāks, sāksies razborkas, vēl vecenīti-ēbrejieti atcerēsies, nu
nafig”. Students aiziet.
Ieradās RTU, situācija tā pati. Vīruks pieiet studentam uz saka:
“Iesit man!” Uz ekrāna parādās: “Sportists vai??? Iesitīšu –
sakausimies, vēl slimnīcā nokļūšu, bet tulīt sesija sāksies,
nu viņu nafig”. Students aiziet.
Eksperimentu turpina LU. Eksperimentators: “Iesit man!”
Uz ekrāna tukšums. SITIENS! Eksperimentators nokrīt un ar
grūtībām pieceļas kājās. Kolēģi rāda, ka nebija rezultāta –
jāatkārto. Eksperimentators: “Iesit man!” Uz ekrāna tukšums.
SITIENS! Eksperimentators nokrīt un pēc kāda brīža ar grūtībām
pieceļas. Kolēģi atkal rāda, ka nebija rezultāta, kaut kas
dīvains notiek – jāatkārto. Eksperimentators: “Iesit man!” Uz
ekrāna negribīgi un lēni izlien doma: “Ar kāju viņam, vai …”.